Cīņa pret klanu noziedzību: arvien vairāk reidu Lejassaksijā!

Cīņa pret klanu noziedzību: arvien vairāk reidu Lejassaksijā!

Pēdējās nedēļās Vācijā kārtējo reizi viļņojusi klanu noziedzības problēma. Galvenā uzmanība tiek pievērsta dažādām noziedzīgām grupām, kurām raksturīgas ģimenes attiecības un kopīga etniskā izcelsme. Policija ir vairākkārt ziņojusi par savu izmeklēšanu šajā kontekstā, jo īpaši Lejassaksijā, kur Iekšlietu ministrijas definīcijā teikts, ka klani pārstāv noziedzīgas grupas, kuras saista ciešas ģimenes saites. Tomēr šī definīcija tiek atkārtoti apšaubīta. NDR ziņo par bažām, ko pauda Brēmenes policijas izmeklētājs Thomas Müller. Viņš kritizē faktu, ka termins klanu noziedzība bieži rada vispārēju cilvēku klasifikāciju, pamatojoties uz viņu ģimenes struktūru. Piemēram, visus dzirnavniekus var uzskatīt par potenciāli noziedzniekiem. Šī pieeja liek daudzām balsīm runāt par “organizēto noziedzību” vai “noziedznieku bandām”.

Tomēr problēma sniedzas vēl tālāk. Ziemeļreinā-Vestfālenē, Berlīnē un Lejassaksijā klanu noziedzības apkarošana ir varas iestāžu galvenā problēma. Iekšlietu ministrs Herberts Reuls brīdina, ka sociālo kārtību apdraud klanu noziedzība. Bieži notiek masu kautiņi, juvelierizstrādājumu zādzības un laupīšanas. Skaļi Deutschlandfunk Tas vairākkārt noved pie reidiem, piemēram, nesenajiem reidiem naktsdzīvē, lai izpētītu savienojumus starp klaniem un izlēcēju ainu. Skaitļi runā paši par sevi: Ziemeļreinā-Vestfālenē 2023. gadā tika reģistrēti aptuveni 7000 klana biedru noziegumi, kas nozīmē gandrīz 7% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Statistikas apsvērumi un sociālie izaicinājumi

Termina “klanu noziedzība” kritika kļūst arvien skaļāka. Novērotāji brīdina par rasistiskiem stereotipiem un iesaka šo terminu atcelt. Ziņojumi par klanu noziedzību bieži attiecas uz daudzbērnu arābu, turku vai kurdu izcelsmes ģimenēm, kas izraisa masveida cietušo stigmatizāciju. Federālais kriminālpolicijas birojs (BKA) klanu noziedzību raksturo kā klana biedru noziedzīgu uzvedību, kurā viņu pašu normas ir augstākas nekā Vācijas tiesību sistēma. Federālais ziņojums par situāciju “Organizētā noziedzība” pašreizējās norises un, iespējams, arī to starptautiskā dimensija ir dokumentētas.

Vēl viena problēma ir tā sauktais “klanu marķieru” saraksts Lejassaksijā, kas var novest pie patvaļīgiem uzdevumiem. Kritiķi aicina atcelt šo pieeju, jo tā rada sistemātisku diskrimināciju. Arī policija tagad atzinusi, ka termins klana noziegums ir jāapšauba, pat ja štata valdība vairākkārt uzsver, ka drošības situācija tiek uztverta nopietni. Iekšlietu ministrs Reuls uzskata, ka reidiem, kas ir daļa no nulles tolerances politikas, vajadzētu palielināt pilsoņu drošības sajūtu, neskatoties uz to, ka nemieru skaits ir samazinājies no 179 2018. gadā līdz 37 2022. gadā.

Rezumējot, var teikt, ka debates par klanu noziedzību Vācijā ir sarežģītas. Lai gan iestādes veic stingrus pasākumus pret šo noziedzības veidu, jautājums par marķēšanu un ar to saistītajām sociālajām sekām joprojām ir atklāts. Objektīva diskusija par iespējamām alternatīvām kopējiem terminiem varētu palīdzēt mazināt aizspriedumus un uzlabot drošības situāciju.