Cīņa par resursiem: ieroču tēriņi apdraud mūsu labklājības pieaugumu!
Arodbiedrību konferencē Zalcgiterā Djerks Hiršels iebilda pret aizsardzības izdevumu ieguvumiem ekonomikai.

Cīņa par resursiem: ieroču tēriņi apdraud mūsu labklājības pieaugumu!
Trešajā arodbiedrību konferencē par mieru Zalcgiterā Verdi galvenais ekonomists Djerks Hiršels skaidri norādīja, ka militāro izdevumu palielināšana nedod vēlamo ekonomisko izaugsmi. Pēc Hiršela domām, militārie izdevumi ir vienkārši “miris kapitāls”, nevis produktīvi ieguldījumi, kas dod labumu sabiedrībai. Piemēram, lai gan infrastruktūras paplašināšana, piemēram, ceļu būvniecība un dienas aprūpes centri, nākotnē rada ienākumus, militārie izdevumi novirza vērtīgus resursus no produktīvām jomām, piemēram, kvalificētiem darbiniekiem un kapitāla. Tas ne tikai ietekmē ekonomiku, bet arī veicina sociālo cīņu par sadali, īpaši labklājības valsts sektorā, kur nepārtraukti pieaug spiediens uz finansējumu. Tēma, kas ir īpaši sprādzienbīstama, it īpaši, ja ņem vērā, ka pašreizējais federālais budžets ir 470 miljardi eiro un labklājības valsts finansējuma vajadzības kļūst arvien svarīgākas.
Vēl viena no Hiršela galvenajām bažām bija kritiski novērtēt argumentus, kas bieži tiek izvirzīti par labu lielākam aizsardzības tēriņam. Daudzi runā par nepieciešamību aizsargāt aizsardzības spējas. Taču Rosa Luxemburg fonda miera un drošības politikas konsultants Ingars Soltijs iebilst pret plaši izplatīto pieņēmumu, ka pastāv Krievijas uzbrukuma draudi NATO valstīm. Viņš šīs bailes raksturoja kā nepamatotas un norādīja, ka Krievijai nav nekādas intereses uzņemties NATO.
Militārie izdevumi globālajā darba kārtībā
Arī Eiropā saasinājušās diskusijas par militāro izdevumu palielināšanu. Kopš Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā daudzas ES valdības ir apsvērušas iespēju palielināt savus militāros budžetus, lai atspoguļotu pieaugošo draudu situāciju. Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta (SIPRI) ziņojumu globālie militārie izdevumi līdz 2024. gadam ievērojami pieauga. Mērķis bija saglabāt ES valstu izdevumus nedaudz zem NATO mērķa 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
- Die Militärausgaben haben sich von 2005 bis 2024 betrachtet kontinuierlich gesteigert.
- Die Dringlichkeit, die Verteidigungsfähigkeit in Europa zu verlängern, ist seit dem Ukraine-Konflikt gestiegen.
- US-Präsident Donald Trump hatte im Rahmen einer Diskussion sogar anregt, die Ausgaben auf 5 Prozent des BIP zu erhöhen.
Ķīļa ziņojumā uzsvērts, ka militāro izdevumu palielināšana no 2 līdz 3,5 procentiem no IKP varētu radīt privāto ekonomisko aktivitāti līdzīgā apmērā līdz pat 300 miljardiem eiro gadā. Tas nozīmē, ka militāro izdevumu palielināšana par 1 procentu no IKP ilgtermiņā varētu palielināt privātā sektora produktivitāti par 0,25 procentpunktiem. Taču tas nav tik vienkārši, jo Ītans Ilceckis no Londonas Ekonomikas augstskolas brīdina par riskiem, ko lielāki aizsardzības izdevumi varētu radīt privātajam patēriņam, īpaši, ja tos finansē ar augstākiem nodokļiem.
Rezumējot, viens ir skaidrs: lai gan politiskā diskusija par aizsardzības izdevumiem joprojām ir karsta, nevajadzētu aizmirst par finanšu shēmu un tās sociālo ietekmi. Tāpēc nevajadzētu atstāt novārtā investīcijas izglītībā, infrastruktūrā un sociālajā drošībā, jo īpaši laikā, kad sabiedrība arvien vairāk izjūt spiedienu finansēt labklājības valsti. Aicinājums lēmumu pieņēmējiem ir skaidrs: ilgtspējīgu pieeju pilsoņu drošībai nevar nodrošināt tikai ar aizsardzības izdevumiem.