Patriarhālās struktūras: kāpēc Vācijā pieaug vardarbība pret sievietēm

Patriarhālās struktūras: kāpēc Vācijā pieaug vardarbība pret sievietēm

Vācijā ir liela problēma, kas ir tumsā un ir steidzami jāceļ gaismā. Krimināltiesību specializētā juriste un organizācijas UN Women Germany valdes locekle Karolīna Vejana skaidri vērš uzmanību uz to, ka Vācijas seksuālās krimināltiesību patriarhālās struktūras grauj sieviešu un vīriešu līdztiesību. No pirmā acu uzmetiena pamatlikumā nostiprinātā vienlīdzība var šķist mazs cerību stariņš, taču praksē realitāte bieži vien ir pavisam citāda. Tātad ziņo az-online ka šī nevienlīdzība ir vērojama dažādās jomās: no dzimumu darba samaksas atšķirībām līdz dzimumu aprūpes atšķirībām līdz vienpusīgai iecelšanai amatā līdz vadības līmeņiem.

Ja pajautājat sev, no kurienes rodas vardarbības pret sievietēm un meitenēm saknes, kļūst skaidra saikne. Pēc Vejana domām, vienlīdzības trūkums ir tieši saistīts ar to. Lai gan Vācijas seksuālās krimināltiesības pēdējos gados ir reformētas, tās joprojām ir tālu no perfektas. Nepieciešamas ne tikai kosmētiskas izmaiņas.

Seksuālās krimināltiesību reformas

Pēdējā visaptverošā reforma notika 2016. gadā, lai gan tādi būtiski jautājumi kā izvarošana joprojām ir problemātiski. Tam nepieciešama upura nepārprotami pretrunīga griba – prasība, kas dažiem upuriem bieži šķiet nepietiekama. Tas kļūst īpaši svarīgi, jo pētījumi liecina, ka daudzas sievietes vardarbīgās situācijās reaģē pasīvi, kas krimināltiesībās bieži tiek interpretēts negatīvi.

Viena no Vejana prasībām ir noteikuma “tikai jā ir jā” ieviešana. Saskaņā ar šo noteikumu atbildība nepārprotami jāuzņemas vainīgajam. Saistībā ar šo tēmu verbālā vai neverbālā seksuālā uzmākšanās, kas pazīstama kā zvanīšana, tiek minēta arī kā galvenais vājais punkts esošajos seksuālās krimināltiesībās. Pašlaik seksuālas uzmākšanās nodarījums attiecas tikai uz fizisku pieskārienu, kas adekvāti neatspoguļo problēmas nopietnību.

Spiediens uz politiķiem pieaug, jo SPD Saeimas frakcija jau tagad ir apņēmusies sodīt kaķenīti. Šo jautājumu federālais tieslietu ministrs plāno izskatīt sīkāk. Iniciatīvas kritiķi pauž bažas par šādu aktu pārbaudāmību. Savukārt daudzos citos dzimumnoziegumos Veyands saskata pierādījumu sniegšanas iespēju trūkumu, tāpēc tas nav uzskatāms par iemeslu noteikumu atcelšanai.

Soļi pareizajā virzienā

Valdība jau ir ieviesusi vairākus pasākumus, tostarp elektronisko potīšu aproču ieviešanu un stingrākus vajāšanas pārkāpumus. Taču Veyands uzskata, ka ar šiem soļiem nepietiek. Viņa aicina izstrādāt visaptverošu koncepciju vardarbības pret sievietēm apkarošanai, kurā jāiekļauj arī lielāka līdztiesības veicināšana dažādās sabiedrības jomās.

Politiskā apņemšanās ir būtiska, un Veyands uzsver nepieciešamību izveidot skaidras vadlīnijas līdztiesības veicināšanai. Jaunāko paaudžu mobilizācija dod pamatotu iemeslu optimismam. Iespējams, tieši šī jaunā, dinamiskā kustība tuvākajos gados var radīt manāmas pārmaiņas.

Jāskatās, kā attīstīsies politiskā ainava un kādas reformas reāli tiks īstenotas. Viens gan ir skaidrs: kaut kas notiek, un balsis ir jādzird.