Dzērvju slaktiņš Verdenas rajonā: medniekiem ir atļauts šaut slimus putnus!
Verdenas rajonā mednieki no 2025.gada 5.novembra drīkstēs šaut putnu gripas dēļ slimās dzērves, lai mazinātu dzīvnieku ciešanas.

Dzērvju slaktiņš Verdenas rajonā: medniekiem ir atļauts šaut slimus putnus!
Verdenas rajonā pieņemts drastisks lēmums: jāļauj medniekiem šaut dzērves, kas sirgst ar šobrīd plosošo putnu gripu. Šāds lēmums pieņemts, lai mazinātu skarto dzīvnieku ciešanas. Dažu dienu laikā dabas aizsardzības speciālisti Vūmes zemienes aizsargājamās teritorijās atklāja aptuveni 300 beigtu dzērvju. Šis biedējošais skaitlis liecina par kraso slimo putnu skaita pieaugumu un skaidri parāda, cik nopietna ir situācija. Kā buten un iekšā ziņojumos zemākā dabas aizsardzības iestāde piešķīrusi izņēmumu nogalināšanas aizliegumam, lai vērstos pret putnu gripu.
Putnu gripa, kas pazīstama arī kā putnu gripa, ir ļoti lipīga vīrusu slimība, kas bieži vien ir letāla, īpaši putniem. Slimu dzīvnieku simptomi ir augsts drudzis, apetītes zudums un elpas trūkums. Tomēr, saskaņā ar Roberta Koha institūta datiem, cilvēku inficēšanās risks ir ļoti zems. Tomēr īpaši tiem, kas strādā ar mājputniem, jāveic īpaši aizsardzības pasākumi. Šobrīd Vācijā strauji izplatās putnu gripa. ikdienas ziņas ziņo par pašreizējiem pasākumiem, ko federālā valdība veic, lai ierobežotu izplatību.
Ietekme uz putnkopību
Infekciju skaita pieaugumam ir arī dramatiska ietekme uz mājputnu nozari. Bādenē-Virtembergā slimības uzliesmojuma dēļ bija jānogalina 15 000 dzīvnieku. Mēklenburgā-Priekšpomerānijā divās lielās fermās tika iznīcināti 150 000 dzīvnieku. Turklāt aptuveni 2000 dzērvju ir gājuši bojā, vēl vairāk pastiprinot bažas par bioloģisko daudzveidību. Federālās ministrijas iesniegums ES paredz palielināt kompensācijas maksājumus cietušajiem putnkopjiem no 50 līdz 110 eiro.
Putnu gripa Vācijā ir aktīva visu gadu, taču ir zināms, ka tā arvien vairāk skar savvaļas putnus rudens putnu migrācijas laikā. Situāciju pasliktina Frīdriha Lēflera institūta atklājumi, kas ir palielinājuši turpmāku uzliesmojumu risku līdz “augstam”. Īpaši skartas ir tādas federālās zemes kā Mēklenburga-Priekšpomerānija un Lejassaksija, kur savvaļas putnu inficēšanās līmenis ir sasniedzis satraucošus apmērus.
Aizsardzības pasākumi un higiēnas noteikumi
Lai situāciju mazinātu, putnkopji tiek aicināti stingri ievērot higiēnas pasākumus un izvairīties no mājas mājputnu un savvaļas putnu saskarsmes. Privātpersonām ieteicams izvairīties no saskares ar putniem, kas atrasti miruši, un ziņot par šādiem atradumiem attiecīgajām iestādēm. Turpmāka uzmanība tiek pievērsta sezonālās gripas vakcinācijai, kas ieteicama tiem, kuri bieži saskaras ar mājputniem.
Pašreizējā situācija Vācijā rada ne tikai veterinārus, bet arī sociālus izaicinājumus, kas skar visas iedzīvotāju grupas. Savvaļas putnu apstrādei un sagatavošanai iespējamiem uzliesmojumiem jābūt katra cilvēka galvenajai prioritātei, lai nodrošinātu ilgtermiņa veselību un drošību.