Francija atzīst Palestīnu: spiediens uz Izraēlu pieaug!

Francija atzīst Palestīnu: spiediens uz Izraēlu pieaug!

Gandrīz divus gadus pēc Gazas kara sākuma starp Izraēlu un Hamas iezīmējas jauns politisks pavērsiens. Vairākas Rietumu valstis ar Franciju priekšgalā plāno atzīt Palestīnas valsti. Šie aizraujošie notikumi sakrīt ar gaidāmajām ANO vispārējām debatēm Ņujorkā Vēzermāršas rajona laikraksts ziņots. Pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona domām, priekšnoteikums atzīšanai ir Gazas joslas ķīlnieku atbrīvošana.

Apmēram 75% ANO dalībvalstu jau ir atzinušas Palestīnas valsti. Ar atzinību no Francijas, kā arī Lielbritānijas un Kanādas, kas nesen kļuva par pirmajām G7 valstīm, kas spēris šo soli, drīzumā varētu sekot Beļģija, Jaunzēlande, Luksemburga un Sanmarīno. Tas nozīmētu, ka četras no piecām pastāvīgajām ANO Drošības padomes dalībvalstīm - Krievija, Lielbritānija, Ķīna un Francija - atzītu Palestīnu, savukārt ASV un Vācija, kas arī iebilst pret atzīšanu, paliktu ārpusē.

ANO Ģenerālā asambleja un Tuvo Austrumu konflikts

Izšķirošā solī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja ar 142 balsīm par pieņēma tā saukto “Ņujorkas deklarāciju”. Tas ir vēl viens svarīgs solis ceļā uz divu valstu risinājumu ZDF šodien ziņots. Dokuments aicina Hamas atdot kontroli pār Gazas joslu un atbalstīt ieroču nodošanu palestīniešu pašpārvaldei Rietumkrastā. Ņemot vērā intensīvās cīņas un milzīgās cilvēku ciešanas Gazas joslā, tiek apspriesta arī starptautiskā stabilizācijas misija, lai nodrošinātu pamieru.

Karš, kas sākās ar postošo Hamas uzbrukumu Izraēlai 2023. gada 7. oktobrī, prasot aptuveni 1200 cilvēku dzīvības, ir izraisījis dramatisku humānās palīdzības vajadzību pieaugumu Gazas joslā, kur tiek lēsts, ka dzīvību zaudējuši vairāk nekā 65 000 palestīniešu. Izraēlas uzbrukumi civiliedzīvotājiem un notiekošās kaujas ir asi kritizētas starptautiskā mērogā.

Reakcijas uz notikumu attīstību

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu stingri noraida Palestīnas valsts atzīšanu un uzskata to par atlīdzību par teroru. Līdzīgas bažas pauda arī prezidents Izčaks Hercogs, uzsverot, ka šie soļi neveicinās ķīlnieku atbrīvošanu. Ultralabējie politiķi Izraēlā pat aicina anektēt Rietumkrastu, reaģējot uz starptautiskajām kustībām.

Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, palestīniešu prezidents Mahmuds Abass joprojām ir optimistisks un raksturo gaidāmo atzīšanu kā svarīgu soli miera virzienā. Mērķis joprojām ir neatkarīgas Palestīnas valsts izveidošana, kas var mierīgi pastāvēt līdzās Izraēlai. Šajā kontekstā spriedze pieaug, un sarunas šķiet grūtākas nekā jebkad agrāk.

Šajā saspringtajā situācijā karš Gazas joslā nebūt nav beidzies, neskatoties uz nepārtrauktiem starptautiskajiem aicinājumiem pēc palīdzības un miera. Situācija joprojām ir nedroša, un tai steidzami jāpievērš starptautiskās sabiedrības uzmanība.

Tuvo Austrumu konflikts ir un paliek nākotnes tēma, kas skar ne tikai iesaistītos, bet visu pasauli. Ceļš uz ilgtspējīgu risinājumu ir akmeņains, to šķērso pagātnes vardarbības pieredzes un pašreizējo vajadzību ēnas, kā to cenšas skaidri pateikt valstu un palestīniešu balsis, aicinot izbeigt cīņas un sākt īstu dialogu.