Tramps izvietojis Nacionālo gvardi Vašingtonā – protesti draud!

Tramps izvietojis Nacionālo gvardi Vašingtonā – protesti draud!

Svētdienas vakarā, 2025. gada 25. augustā, Vašingtonā stājies spēkā ievērojams lēmums: ASV prezidents Donalds Tramps ir mobilizējis Nacionālo gvardi un pilnvarojis tai bruņoties pašaizsardzībai. Skaļi Vēzermāršas rajona laikraksts Ar šo soli Tramps vēlējās ierobežot noziedzību galvaspilsētā, ko viņš pats raksturoja kā “žurku caurumu”. Vietējo iedzīvotāju un politisko oponentu klaji kritiskās reakcijas laikā vietējiem policijas spēkiem tika pakļauta federālā kontrole.

"Tur kaut kas ir," jūs varētu teikt, jo pasākumi ir pretrunīgi un ir izraisījuši protestus, kuros demonstranti skandēja saukli "Free DC". Interesanti, ka policijas statistika liecina, ka noziedzība Vašingtonā nav palielinājusies, gluži otrādi: vardarbīga noziedzība ir 30 gadu zemākajā līmenī, kā apstiprina “Krimināltiesību padome”. Kritiķi apsūdz Trampu par šo pasākumu izmantošanu, lai izveidotu šovu, kas palīdz novērst uzmanību no citiem politiskiem izaicinājumiem.

Reakcija Čikāgā

Situācija Vašingtonā varētu vēstīt par līdzīgām operācijām citās pilsētās, īpaši Čikāgā. Tramps plāno tur izvietot Nacionālo gvardi, lai cīnītos pret noziedzību, bezpajumtniecību un nelegālo imigrāciju. Ieviešanu Čikāgā plānots sākt jau septembrī, teikts laikraksta Washington Post ziņojumā, ko sašutuši vietējie līderi, piemēram, demokrātu mērs Brendons Džonsons un Ilinoisas gubernators Dž.B. Prickers. Viņi šos plānus raksturoja kā politizētu krīzi bez ārkārtas situācijas, jo arī šeit ir samazinājies noziedzības līmenis.

Kritikas uzmanības centrā ir ne tikai Tramps, bet arī viņa radītā ārkārtas situācija, ko daudzi uzskata par nevajadzīgu. Kā ikdienas ziņas ziņo, prezidents uzskata Čikāgu par "haosu" un izmanto to kā ieganstu, lai kontrolētu Nacionālo gvardi, lai gan tagad slepkavību skaits ir strauji samazinājies.

Testa brauciens lielākai kontrolei?

Šī nav Trampa pirmā vēršanās pie Nacionālās gvardes; viņš iepriekš bija veicis līdzīgus pasākumus Vašingtonā un konfiscētajā Losandželosā. Arī šajā gadījumā pasākumi bija ļoti pretrunīgi. Ārkārtas likums ļauj Trampam 30 dienas pārņemt kontroli pār policiju, ko daudzi uzskata par potenciālu izmēģinājuma braucienu plašākai tiesībaizsardzības iestāžu kontrolei. Trampu atbalsta viceprezidents Dž.D.Venss un aizsardzības ministrs Pīts Hegsets, kuri stāv aiz zemessargiem.

Tā sauktie "Civilo nemieru ātrās reaģēšanas spēki", kuros ir 600 Nacionālās gvardes karavīri, varētu paredzēt autoritāru programmu, kas varētu apdraudēt demokrātisko kontroli Amerikas Savienotajās Valstīs. Eksperti brīdina par sociālās sašķeltības saasināšanos, ko vēl vairāk veicinās Trampa attēlojums par pilsētām, kurās ir liels krāsaino cilvēku īpatsvars kā bīstamas. Laikā, kad nevardarbīgi protesti atkal kļūst uzmanības centrā, šķiet, ka frontes ir skaidras.

Pašreizējā situācija Vašingtonā un apdraudētie pasākumi Čikāgā liecina, ka politiskais diskurss ASV ir vēl vairāk polarizēts un Trampa rīcība mobilizē gan atbalstītājus, gan pretiniekus. Nākamās nedēļas varētu būt izšķirošas sabiedrības drošībai un sociālajai kohēzijai šajās pilsētās.