Deportācijas uz Afganistānu: Leipcigas lidojošā atgriešanās lidmašīna!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Vācija veic deportācijas uz Afganistānu, kamēr ANO kritizē drošības situāciju. Iekšlietu ministrs Dobrindts plāno sarunas ar talibu.

Deutschland führt Abschiebungen nach Afghanistan durch, während die UN die Sicherheitslage kritisieren. Innenminister Dobrindt plant Gespräche mit den Taliban.
Vācija veic deportācijas uz Afganistānu, kamēr ANO kritizē drošības situāciju. Iekšlietu ministrs Dobrindts plāno sarunas ar talibu.

Deportācijas uz Afganistānu: Leipcigas lidojošā atgriešanās lidmašīna!

Deportācijas uz Afganistānu uzņem apgriezienus. Šodien, 2025. gada 18. jūlijā, Vācija no Leipcigas uzsāka kārtējo kolektīvās deportācijas lidojumu ar 81 cilvēku, kas ir otrais šāda veida reiss kopš Taliban nākšanas pie varas 2021. gada augustā. Pasažieriem ir juridisks pienākums atstāt valsti, un viņi pagātnē ir izdarījuši noziedzīgus nodarījumus. Šīs deportācijas ir daļa no jaunās diskusijas par patvēruma politiku Vācijā, kas uzliesmojusi koalīcijas partneru un sabiedrības spiediena ietekmē. Par to ziņo NWZonline reiss, ko apkalpoja Qatar Airways, pacēlās ap pulksten 8:30.

Deportētie uz lidostu tika nogādāti vairākos autobusos, vismaz vienam no pasažieriem nēsājot potītes aproci. Interesanti, ka deportācijas lidojums notika īsi pirms federālā iekšlietu ministra Aleksandra Dobrindta un viņa ES kolēģu tikšanās, lai padarītu stingrāku Eiropas patvēruma politiku. Tas mēģināja noskaidrot diskusijas par drošības situāciju Afganistānā un Afganistānas pilsoņu repatriāciju.

Baumas par sarunām ar talibu

Cilvēku un drošības apstākļi Afganistānā joprojām ir karsti apspriests jautājums. Kā Laiks ANO cilvēktiesību komisāri aicina pārtraukt šīs deportācijas. ANO cilvēktiesību komisārs Volkers Türks saka, ka ir pilnīgi nepiedienīgi atgriezt cilvēkus tik nedrošā drošības situācijā. Kamēr notiek diskusijas par tiešu sarunu rīkošanu ar Taliban, pastāv bažas, ka to varētu interpretēt kā Taliban režīma atzīšanu.

Federālais iekšlietu ministrs Dobrindts plāno meklēt šādas diskusijas - stratēģiju, ko viņš uzskata par nepieciešamu, lai padarītu atgriešanos efektīvāku. Kamēr viņa ieceres gūst atbalstu koalīcijā, kuru atbalsta SPD, situācija joprojām ir saspīlēta. SPD iekšpolitikas pārstāvis Sebastjans Fīdlers ir atbalstošs, taču norāda, ka jāizvairās no tiešām attiecībām ar talibu. Federālā valdība arī ir skaidri norādījusi, ka tā neatzīst Taliban par likumīgu valdību, taču šādas sarunas varētu interpretēt kā "tehnisku kontaktu iespējas", kā uzsvēra valdības pārstāvis.

Izaicinājumi repatriācijā

Taču praktiskā šo deportāciju īstenošana nav vienkārša. Sakarā ar drošības vidi Afganistānā, kas bieži tiek kritizēta kā neatbilstoša, un to, ka Vācijas vēstniecība Kabulā kopš varas maiņas ir slēgta, Afganistānas pilsoņu repatriācija ir nopietns izaicinājums. Saskaņā ar Federālā migrācijas un bēgļu biroja datiem, kopumā aptuveni 11 500 afgāņu ir jāpamet valsts, kas padara procesu sarežģītāku, ņemot vērā asi kritizētos apstākļus Afganistānā. Tagesschau ziņo par to Kopš 2016. gada ir veiktas vairāk nekā 1100 deportācijas uz Afganistānu.

Ņemot vērā pašreizējos notikumus, pastāvīgs risinājums ir daudz likts uz spēles. Daudzu pušu paustā kritika un humanitārās bažas var arī turpmāk izraisīt izsūtīšanas politiku Vācijā.