Reids Austrumfrīzijā: policija aptur klanu noziedzību!

Reids Austrumfrīzijā: policija aptur klanu noziedzību!

Pēdējos gados tā dēvētā klanu noziedzība arvien vairāk satrauc Vācijas drošības iestādes. Šī tēma ir īpaši aktuāla Lejassaksijā, jo regulāri tiek saņemti policijas ziņojumi. Skaidra definīcija nāk no Lejassaksijas Iekšlietu ministrijas: klans ir noziedzīgs grupējums, ko saista ģimenes saites un kopīga etniskā izcelsme. Bet šī definīcija nav bez strīdiem. Brēmenes policijas izmeklētājs Tomass Millers to asi kritizē, jo tas cilvēkus ierindo potenciāli noziedzīgā kategorijā, pamatojoties tikai uz ģimenes uzbūvi un uzvārdiem. Tas varētu negatīvi ietekmēt policijas un sabiedrības tēlu. Millere iesaka lietot tādus terminus kā “organizētā noziedzība” vai “noziedznieku banda”, lai izvairītos no stigmatizācijas un dotu vietu niansētākai pieejai.

Šīs diskusijas gaitā uzmanības centrā ir arī policijas reidi. Nesen Austrumfrīzijā notika visaptverošas operācijas, kuru mērķis bija tieši klanu noziedzība un tā iesaiste vietējā naktsdzīvē. Šie reidi liecina par drošības iestāžu apņēmību cīnīties pret klanu radītajiem draudiem. Iekšlietu ministrs Herberts Reuls no Ziemeļreinas-Vestfālenes klanu noziedzību raksturoja kā nopietnu draudu sociālajai kārtībai un atsaucās uz vardarbību, kas bieži rodas no šīm struktūrām. Masu kautiņi, juvelierizstrādājumu zādzības un laupīšanas ir tikai daži piemēri, kā šī noziedzīgā enerģija tiek atbrīvota, liekot policijai veikt intensīvu izmeklēšanu.

Skaitļi un sociālais konteksts

Skaitļi par klanu noziedzību sniedz spilgtu ieskatu situācijā. Berlīnē 2023. gadā tika reģistrēti vairāk nekā 1000 noziegumu, kas saistīti ar klaniem. Sākumā tas var šķist maz, taču tas veido aptuveni 0,2% no visiem noziegumiem. Ziemeļreinā-Vestfālenē ir vērojama satraucoša tendence: 2023. gadā policija uzskaitīja aptuveni 7000 klanu noziegumus, kas ir par 7% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Lai šīs struktūras kontrolētu, Ziemeļreinā-Vestfālenē tagad ir saraksts ar 118 uzvārdiem, kas piešķirti aizdomīgām klanu ģimenēm. Tomēr šī pieeja izraisa kritiku, kas baidās no rasistiskiem stereotipiem un aicina atcelt terminu “klans”. Protams, daudzi no aptuveni 35 000 līdz 50 000 cilvēku, kas nāk no šīm ģimenēm, nav noziedznieki.

Turklāt klanu noziegumu policijas kategorija tiek uzskatīta par problemātisku, jo tā noved pie cilvēku stigmatizācijas viņu izcelsmes dēļ. Kritiķi brīdina par briesmām, ka šādas etiķetes var radīt tālejošus sociālos aizspriedumus. BKA pieeja klanus definēt kā neformālas sabiedriskas organizācijas ar hierarhiskām struktūrām palīdz noskaidrot lietas, bet nozīmē arī to, ka noziedzība ir jāorganizē un sistemātiski jāatpazīst.

Drošības iestādēm noteikti ir jāatrod veids, kā apmierināt vajadzību pēc iedzīvotāju drošības sajūtas. Piemēram, īstenojot nulles tolerances politiku Ziemeļreinā-Vestfālenē, nemieru skaits samazinājies no 179 2018. gadā līdz tikai 37 2022. gadā. Tas liecina, ka taktiskā rīcība pret šīm noziedzīgajām struktūrām var spert soļus pareizajā virzienā, taču ceļš ir garš un ne bez klupšanas akmeņiem.

Rezumējot, var teikt, ka klanu noziedzības jautājums ir sarežģīts izaicinājums. Ar diferencētu skatījumu un skaidru pieeju rīcībai varētu būt iespējams gan risināt iedzīvotāju drošības problēmas, gan izvairīties no sociālās stigmatizācijas. Cīņa par definīcijām noteikti paliks karsti apspriesta tēma arī turpmākajos gados, jo drošības aģentūras cenšas optimizēt savas stratēģijas un pielāgot savas darbības realitātei.

Lai iegūtu plašāku informāciju par notiekošajām izmeklēšanām un sociālo izcelsmi, varat noskatīties ziņojumus par NDR šeit un Deutschlandfunk. šeit.