Arodbiedrību politiķi aicina pāriet no ugunsmūra uz AfD – ko tagad?

Arodbiedrību politiķi aicina pāriet no ugunsmūra uz AfD – ko tagad?

Pašreizējā politiskajā diskusijā Savienība saskaras ar izaicinājumu pārdomāt savu nostāju pret AfD. Vietējais kompass ziņo, ka daži Savienības politiķi aicina atteikties no AfD iepriekš stingrā ugunsmūra. Šī attīstība piedāvā daudz diskusiju tēmu un dalās viedokļos partiju komitejās.

Šlēsvigas-Holšteinas štata priekšnieks Daniels Ginters ir īpaši skeptisks un uzskata, ka šādas prasības pārprot, ko īsti nozīmē civilais. Savukārt CSU vadība kategoriski noraida jebkādu šī ugunsmūra mīkstināšanu. Ginters to rezumē: "Mums ir skaidra nostāja pret AfD, un nekas nemainīsies." CSU priekšsēdētājs Markuss Sēders arī brīdina par iespējamām sekām, ko varētu radīt AfD dalība valdībā, kas, kā liecina aptaujas rezultāti, strauji pieaug.

Grūts kurss vai pārmaiņas?

Pārsteidzoša ir pēkšņā diskusija par to, kā rīkoties ar AfD, kuru cita starpā aizsāka bijušie CDU un CSU ģenerālsekretāri. ZDF šodien uzsver, ka Karls Teodors zu Guttenbergs ugunsmūra iepriekšējo stratēģiju raksturo kā neveiksmīgu. AfD pēdējos mēnešos ir guvusi atbalstu un varētu pat pārkāpt 40 procentu robežu Saksijā-Anhaltē, kas AfD padara valdības veidošanu sasniedzamu.

Tāpēc CDU priekšsēdētājs Frīdrihs Mercs plāno slēgtu sēdi, lai pārliecinātu partiju uzņemties stingrāku kursu pret AfD. "Ignorēt to vairs nav iespējams," sacīja Merzs. Ņemot vērā šos notikumus, bijušais CDU ģenerālsekretārs Pēteris Taubers atzīst, ka diskusijas par atšķirīgu pieeju AfD rada spriedzi Savienībā. Kritiķi, piemēram, bijusī kanclere Angela Merkele, raksturo AfD kā “necilvēcīgu partiju”.

AfD stratēģijas

Taču, kamēr Savienība cīnās par savas identitātes saglabāšanu, AfD jau plāno savus nākamos soļus. Koriģējošs parāda, ka AfD uzskata ugunsmūri par šķērsli ceļā uz varu. Parlamenta grupas vadītāja vietniece Beatrikse fon Štorha nesen iepazīstināja ar stratēģijām, kā palielināt savas partijas atzinību un sašķelt valdošo koalīciju.

Šīs stratēģijas ietver kultūras karu, kura mērķis ir radīt spriedzi starp AfD un kreisajiem, lai nospiestu SPD un zaļos pa kreisi. AfD arī vēlas radīt spiedienu uz Savienību, apšaubot tās pamatvērtības. CDU parlamenta frakcijas vadītājs Jenss Špāns reaģēja kaujinieciski un turpināja atkārtot, ka CDU ieņems skaidru nostāju pret AfD.

Politiskais vējš Vācijā pūš pārsteidzoši spēcīgs, un tas, kā CDU/CSU pozicionēsies pret AfD, vēl ir redzams. Fakts ir tāds, ka dialogs par šiem jautājumiem turpinās, un 2026. gada janvārī gaidāmās federālās vēlēšanas varētu būt izšķirošs pagrieziena punkts.