Klimata samits Bonnā: WWF aicina uz drosmīgām pārmaiņām Vācijā!
Bonna gatavojas ANO sarunām par klimata pārmaiņām, savukārt Pasaules Dabas fonds aicina steidzami rīkoties saistībā ar pāreju uz enerģētiku.

Klimata samits Bonnā: WWF aicina uz drosmīgām pārmaiņām Vācijā!
Šodien, 2025. gada 13. jūnijā, Berlīnē tiek izteikts steidzams aicinājums: Pasaules Dabas fonds aicina veikt izšķirošus pasākumus starptautiskajai pārejai enerģētikas jomā. Dažās dienās pirms ANO klimata sarunām, kas Bonnā notiks no 16. līdz 26. jūnijam, cerības ir augstas. Mērķis ir panākt skaidru pāreju no fosilā kurināmā, divkāršu energoefektivitāti līdz 2030. gadam un trīskāršu atjaunojamās enerģijas jaudu. Šie vērienīgie mērķi tika izvirzīti COP28 laikā, kas notika Dubaijā 2023. gadā, taču Vācijas valdība tiek kritizēta par nespēju panākt ievērojamu progresu fosilā kurināmā pakāpeniskā pārtraukšanā. Īpaši aktuāla tēma ir gāzes jaudu paplašināšana, kas pārsniedz nepieciešamo.
WWF skaidri norāda, ka Vācijai ir nepieciešams "tīrs lēciens uz priekšu", lai saglabātu savu uzticamību. Vienlaikus tiek risināts arī nepieciešamais klimata finansējums: Vācija riskē ciest neveiksmi šajā ziņā, īpaši ņemot vērā, ka jūnijā Ministru kabinetā ir jāievieš likums par klimata neitralitāti līdz 2045. gadam. Kritiķi brīdina, ka likumi, kas tiek pieņemti, varētu nobīdīt klimata neitralitātes mērķi otrajā plānā. Arī pats klimata finansējums tiek pārbaudīts, jo Bonnas mērķis ir līdz 2035. gadam panākt finansējumu 1,3 miljardu eiro apmērā.
Klimata finanses fokusā
Vēl viena būtiska rīcības nepieciešamība ir starptautiskais finansējums klimata pārmaiņu jomā. Saskaņā ar JPMorgan datiem attīstības valstu vajadzība tiek lēsta iespaidīgu USD 1,1 triljonu gadā. Šis jautājums kļūst arvien jutīgāks, jo īpaši tāpēc, ka COP 29 vienojās par jaunu klimata pārmaiņu finansēšanas mērķi līdz 2035. gadam USD 300 miljardu apmērā gadā, lai gan pastāv bažas, vai ar to pietiks, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas.
Saruna par klimata finansējumu nav jauna cepure: 2009. gadā Kopenhāgenas COP 15 sanāksmē tika panākta vienošanās par mērķi 100 miljardu USD apmērā ikgadējai klimata finansējumam jaunattīstības valstīm. Un, lai gan 2022. gadā šis mērķis tika sasniegts, neskaidrība par finansiālā atbalsta veidu (dotācijas pret aizdevumiem) joprojām ir aktuāla tēma.
Sadarbības steidzamība
Klimata pārmaiņas bieži tiek raksturotas kā globāls izaicinājums, kam nepieciešami starptautiski risinājumi. To uzsver arī Umweltbundesamt, kurā norādīts, ka starptautiskās klimata politikas mērķis ir efektīva klimata aizsardzība, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un pielāgotos neizbēgamām sekām. Galvenais mērķis joprojām ir novērst bīstamus klimata sistēmas traucējumus. Bez tūlītējas un vērienīgas rīcības līdz 2100. gadam globālā sasilšana var sasniegt 3,2°C, kam būtu katastrofālas sekas uz mūsu planētu.
Aplūkojot pašreizējos skaitļus, redzams, ka kopš 1900. gada zemes virsma ir sasilusi par aptuveni 1,1 °C, un visā pasaulē ir nepieciešami pasākumi, lai krasi samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Mērķis joprojām ir ierobežot globālo sasilšanu līdz krietni zem 2 °C, cenšoties panākt 1,5 °C robežu, ja iespējams. Laiks ir būtisks, un ir neapstrīdama nepieciešamība mainīt skatījumu.
Nākamajā konferencē Bonnā WWF eksperti kopā ar ekspertiem sagaida konkrētus soļus efektīvākas klimata aizsardzības virzienā. Turpmāka iejaukšanās ir ne tikai vēlama, bet arī steidzami nepieciešama, lai nodrošinātu pozitīvu impulsu gaidāmajai COP30 klimata konferencei Belemā, Brazīlijā.