Spriedums par pašvaldības finansējumu: NRW priekšā ir revolucionārs lēmums!

Spriedums par pašvaldības finansējumu: NRW priekšā ir revolucionārs lēmums!

2025. gada 18. novembrī Ziemeļreinas-Vestfālenes Konstitucionālā tiesa paziņos ar nepacietību gaidīto spriedumu par pašvaldības finansējumu. To pēc vairāk nekā divarpus stundu ilgas mutvārdu sēdes Minsterē, kas notika 28. oktobrī, paziņoja tiesas priekšsēdētāja Barbara Daunere-Lība. Strīda centrā ir astoņas pilsētas, tostarp Ķelne, kas iesūdz tiesā Ziemeļreinas-Vestfālenes štatu. Šis strīds risinās ap jautājumu, vai valsts pašvaldību finansēšanas likumā kopš 2022. gada, aprēķinot nodokļu kapacitāti, drīkst nošķirt mazpilsētas un lielākās neatkarīgās pilsētas.

Sēdē, kas notika Augstākās administratīvās tiesas telpās, tika atklātas gan vietējās konstitucionālās sūdzības, gan kritiski jautājumi par esošā tiesiskā regulējuma spēkā esamību. Prasītāji norāda, ka nodokļu spēka rādītāju noteikšanas noteikumi pārkāpj tiesības uz vietējo pašvaldību. Sūdzības iesniedzēji norāda, ka jo īpaši tirdzniecības nodokļa un īpašuma nodokļa B fiktīvo aprēķinu likmju diferenciācija rada nepareizi palielinātus nodokļu stipruma rādītājus un tādējādi samazina galveno piešķīrumu skartajām pilsētām. Laiks ziņo, ka šīs regulas rezultātā no 2022. līdz 2024. gadam kopumā tika zaudēti ieņēmumi 500 miljonu eiro apmērā.

Prasītāju bažas

Prasītāji īpaši kritiski izteicās par finansiālo slogu pašvaldībām, kas nesekmīgi darbojas, piemēram, Duisburga un Solingena, kuras ir spiestas palielināt novērtējuma likmes, lai pārstrukturētu savus budžetus. Skarto pilsētu jurists situāciju raksturoja kā dilemmu, kas ir nepamatota no valsts politikas viedokļa. Papildu aizvainojumu rada fakts, ka augstākās novērtējuma likmes tiek iekasētas finansiāli vājās pašvaldībās. Arguments skan, ka rajonu brīvību nevajadzētu saistīt ar pašvaldību darbību. Satversmes tiesas paziņojums presei uzsver, ka valsts valdība aizstāv pašreizējo diferenciāciju kā objektīvi pamatotu un empīriski pierādītu.

Perspektīva par spriedumu

Satversmes tiesa jau norādīja, ka tā detalizēti nodarbojas ar šiem pašvaldību finanšu izlīdzināšanas pamatjautājumiem. Lai gan tiesas sēdē tika izvirzīti daži kritiski punkti, tiesnešu tendences līdz šim ir palikušas neskaidras. Tiesas dienā spriedums netiks pasludināts, tāpēc visiem iesaistītajiem lēmums būs jāgaida līdz 18.novembrim. Turklāt regulāra piekļuve sarunām nav rezervēta ieinteresētiem pilsoņiem; Sēdvietas tiks piešķirtas rindas kārtībā, kas nozīmē, ka apmeklētāju skaits būs liels.

Atliek noskaidrot, kādas prasības skartās pilsētas galu galā varēs īstenot pret valsti un cik lielā mērā spriedums ietekmēs turpmāko pašvaldību finansējumu Ziemeļreinā-Vestfālenē. Arī turpmāk svarīga būs atklāta diskusija par finanšu līdzekļu sadali. Yahoo rada arī nevajadzīgus juridiskus sarežģījumus, kas var būt jāapsver līdzīgos strīdos.