Sudāna: ANO brīdina par humāno katastrofu brutālas vardarbības laikā
ANO amatpersona Šeldons Jets humanitāro krīzi Sudānā salīdzina ar Ruandas genocīdu. Vardarbība turpina saasināties.

Sudāna: ANO brīdina par humāno katastrofu brutālas vardarbības laikā
Situācija Sudānā kļūst dramatiska, un tagad tā ir sasniegusi humanitāro krīzi, kas nav līdzīga nekur pasaulē. Šeldons Jets, ANO bērnu fonda Unicef sūtnis Sudānā, izsaka satraucošu salīdzinājumu un saskata paralēles ar genocīdu Ruandā 90. gados. Saskaņā ar borkenerzeitung.de etniskās grupas Sudānā piedzīvo mērķtiecīgus vardarbības aktus, kas izpaužas kā slepkavības, šantāža un izvarošana. Šīs zvērības liek daudziem cilvēkiem maksāt lielas naudas summas, lai bēgtu no kara zonām.
Sudānā jau vairāk nekā divus gadus plosās brutāls konflikts starp militārpersonām un Ātrā atbalsta spēku (RSF) kaujiniekiem. Aplēses liecina, ka bojāgājušo skaits pārsniedz 150 000, un pašreizējā situācija tiek uzskatīta par pasaulē vissliktāko humanitāro katastrofu. Yett apraksta pilnīgu visas kārtības sabrukumu, jo vardarbība saasinājās 2023. gada novembrī, kad RSF ieņēma lielāko pilsētu Al-Fashir. Piekļuve humānajai palīdzībai Al-Fashir joprojām ir stingri ierobežota, jo palīdzības piegādes regulāri tiek apdraudētas ar apšaudēm.
Atrašanās vieta uz vietas
Al-Fashir ap 260 000 cilvēku ir iesprostoti bezcerīgā situācijā. Viņi dzīvo katastrofālos apstākļos, pārtiekot no zāles un dzīvnieku barības, un daudzi cieš no bada vai mirst no medikamentu trūkuma. UNICEF ir viena no retajām organizācijām, kas šobrīd var sniegt atbalstu uz vietas, taču tās darbību vairākkārt kavē pieaugošā vardarbība.
Pati Sudāna, oficiāli pazīstama kā Sudānas Republika, atrodas Āfrikas ziemeļaustrumos, un tajā dzīvo aptuveni 50 miljoni cilvēku. Galvaspilsēta Hartūma ir politisko aktivitāšu centrs, savukārt valsts ir pazīstama ar savu bagāto vēsturisko un kultūras daudzveidību, kas aizsākās senajās Kušas un Nūbijas karaļvalstīs. Taču pēdējās desmitgades ir iezīmējušās ar konfliktiem un nestabilitāti, kas vainagojās ar pašreizējo pilsoņu karu, kas izcēlās 2023. gada aprīlī cīņas par varu starp bruņotajiem spēkiem un RSF rezultātā.
Ceļš uz krīzi
Saspringtos apstākļus Sudānā izraisījuši daudzi satricinājumi, kas sākās ar prezidenta Omara al Bašira gāšanu 2019. gadā. Sākotnēji kopīgi vadītais militārais un civilais režīms nevarēja pastāvēt ilgi, un tas tika gāzts militārā apvērsuma rezultātā 2021. gada oktobrī, kuru vadīja ģenerālis Abdelfatahs al-Burhans un ģenerālis Mohameds Hamdans, pazīstams arī kā “Headalo”. Konfliktu vēl vairāk veicināja RSF integrācija regulārajā armijā un notiekošais strīds par civilo pārvaldību.
RSF, kas sākotnēji izveidojās no bēdīgi slavenās Džandžavīdu kaujinieku grupas, tagad kontrolē lielu daļu Darfūras un ir atbildīga par vissmagākajiem noziegumiem pret iedzīvotājiem. Amerikas varas iestādes ir atzinušas RSF kā genocīda vaininiekus un noteikušas sankcijas pret tās vadību. Neskatoties uz starptautiskajiem centieniem un neveiksmīgajām miera sarunām, humanitārā situācija joprojām ir ārkārtīgi saspringta, miljoniem cilvēku ciešot no akūtas pārtikas trūkuma.
Sudāna šobrīd ir modernās karadarbības izmēģinājumu poligons, un visas kārtības sabrukums padara situāciju nepanesamu civiliedzīvotājiem. Bez tūlītējiem un ilgtspējīgiem risinājumiem mēs varētu dzirdēt par turpmākiem dramatiskajiem notikumiem nākamajos mēnešos.