Bezdarbs pieaug līdz vairāk nekā trim miljoniem: vai pilsoņu pabalsts kļūs par lāstu?

Bezdarbs pieaug līdz vairāk nekā trim miljoniem: vai pilsoņu pabalsts kļūs par lāstu?

2025. gada augustā bezdarbnieku skaits Vācijā pārsniegs trīs miljonus un sasniegs jaunu maksimumu – 3 025 000 cilvēku. Tas ir par 153 000 bezdarbnieku vairāk nekā iepriekšējā gadā. Ekonomists Enzo Vēbers no Darba tirgus un profesionālās izpētes institūta (IAB) jau jūlijā prognozēja šo notikumu attīstību. Neskatoties uz nelielu nodarbinātības aģentūru pesimisma mazināšanos, pastāv lielas šaubas, ka šī tendence tuvākajā laikā mainīsies. Vājā ekonomikas attīstība veicina arvien sliktāku darba tirgus darbību.

Būtisks faktors tajā ir iekšzemes kopprodukts (IKP), kas 2025. gada otrajā ceturksnī saruka par 0,3 procentiem – tas ir lielāks kritums, nekā sākotnēji gaidīts. Ulrihs Katers, DekaBank galvenais ekonomists, norāda, ka gausā ekonomika ir cieši saistīta ar augošo bezdarbu. Īpaši satraucoši ir tas, ka gandrīz 80 procenti no ziņotajām darbavietām ir paredzēti kvalificētiem darbiniekiem, kuri ir pabeiguši profesionālo apmācību, savukārt divām trešdaļām bezdarbnieku, kas saņem pilsoņu pabalstu, nav atbilstošas ​​kvalifikācijas.

Kvalificētu darbinieku trūkums kā izaicinājums

Kvalificētu darbinieku trūkums joprojām būs viens no lielākajiem izaicinājumiem Vācijas darba tirgū 2025. gadā. Martā Vācijā ir vairāk nekā 387 000 vakanču kvalificētiem darbiniekiem. Valstī brīvo darba vietu līmenis ir 86 procenti, kas ir augstāks nekā pasaulē vidēji 74 procenti. Īpaši tiek ietekmētas tādas nozares kā pārdošanas profesijas, medicīniskās veselības profesijas un daudzas kvalificētas nozares. Sašaurinātās profesijas dažkārt parāda vakanču laiku, kas pārsniedz 280 dienas, kas ilustrē problēmas steidzamību.

Kvalificētu darbinieku trūkuma cēloņi ir dažādi: tie ietver demogrāfiskās pārmaiņas, pieaugošos prasmju trūkumus un nepietiekamu imigrantu integrāciju darba tirgū. Darbspējas vecuma cilvēku skaits samazinās, un sagaidāms, ka līdz 2035. gadam kvalificētu darbinieku būs par aptuveni septiņiem miljoniem mazāk.

Iedzīvotāju nauda: palīdzība vai šķērslis?

Aptuveni 5,5 miljoni cilvēku Vācijā pašlaik saņem pilsoņa pabalstu, no kuriem aptuveni katrs ceturtais ir bērns. Interesanta detaļa: katrs piektais nodarbināto pilsoņu pabalstu saņēmējs strādā minidarbā vai strādā nepilnu vai pilnu slodzi kā palīgstrādnieks. Bet no pārējiem pilsoņu pabalstu saņēmējiem tikai katrs otrais ir faktiski bezdarbnieks. Pārējie mācās tālākizglītībā, mācās, mācās, aprūpē bērnus vai viņiem ir veselības ierobežojumi.

Federālā valdība tagad plāno veikt korekcijas pilsoņu pabalstos, lai palielinātu spiedienu uz saņēmējiem un mudinātu viņus ātrāk pieņemt vakances. Kanclers Frīdrihs Mercs un darba ministrs Bērbels Bass vēlas uzlabot atbalstu pilsoņu pabalstu saņēmējiem, izmantojot darba centrus. Integrācijas pasākumiem no nākamā gada plānots papildu miljards eiro. Mērķis ir samazināt neatbilstību starp darba meklētājiem un pieejamajiem amatiem, cita starpā nodrošinot labāku kvalifikāciju un finansiālus stimulus strādāt vairāk.

Skatiens nākotnē

Izaicinājums integrēt bezdarbniekus un nodrošināt kvalificētus darbiniekus ir milzīgs. Atliek cerēt, ka labāki pamatnosacījumi, mērķtiecīga tālākizglītība un koncentrēšanās uz darba un ģimenes saderību ir šo problēmu risināšanas atslēga. Sieviešu nodarbinātības palielināšana un kvalificētu darbinieku ilgtspējīga nodrošināšana ar imigrācijas palīdzību tiek uzskatīti par būtiskiem faktoriem. Tas ir vienīgais veids, kā Vācijas darba tirgus var saglabāties stabils arī nākotnē.

Laikā, kad kvalificētu darbinieku trūkums un bezdarba pieaugums iet roku rokā, ir nepieciešami visaptveroši pasākumi, lai noteiktu pozitīvas attīstības kursu. Nākamie mēneši un gadi rādīs, vai politiskās iniciatīvas ir efektīvas un vai izdosies atgūt uzticību darba tirgum.

Merkurs ziņo, ka bezdarbnieku skaits Vācijā šobrīd pārsniedz trīs miljonus, savukārt MDR risina iedzīvotāju pabalstu saņēmēju situāciju. Statistika piebilst, ka kvalificētu darbinieku trūkums ir viens no lielākajiem izaicinājumiem Vācijas ekonomikai. Statistika parāda, kuras nozares ir īpaši skartas un kādi risinājumi tiek apsvērti.