Ķelne sērās: zoodārzā dzīvnieku aizsardzības nolūkos eitanāzēti divi lauvu mazuļi

Ķelne sērās: zoodārzā dzīvnieku aizsardzības nolūkos eitanāzēti divi lauvu mazuļi

Traģisks lēmums izraisīja satraukumu Ķelnes zoodārzā: divus lauvu mazuļus nācās eitanāzēt neilgi pēc viņu dzimšanas. Šis pasākums tika veikts, lai aiztaupītu novārgušos dzīvniekus no nevajadzīgām ciešanām. Lauvas mātei “Džinai” bija grūtības rūpēties par jaundzimušajiem. Neskatoties uz cerībām, ka kāds no mazuļiem varēs dzert pienu, lēmums bija grūts un tika pieņemts pēc biologu un veterināro ekspertu apsvērumiem, kā [Welt](https://www.welt.de/vermischtes/article256403242/Koeln-Stark-entkraeftet-Zoo-laesst-zwei-Loewenschlabys.html-ferenschlabys.

Abi dzīvnieki, tēviņš un mātīte, piedzima pagājušās nedēļas sākumā. Zoodārza vadība bija cerējusi, ka “Džina” labāk parūpēsies par jaunajiem mazuļiem pēc atdalīšanas no saviem vecākajiem mazuļiem, kuri piedzima 2024. gada janvārī. Šim pasākumam vajadzētu palīdzēt lauvenei labāk koncentrēties uz gaidāmajiem vaislas izaicinājumiem.

Strīdi par audzēšanas praksi

Lēmums par eitanāziju rada jautājumus, jo īpaši par audzēšanas praksi zoodārzā. Dzīvnieku aizsardzības organizācijas, piemēram, PETA, kritizē to kā “savākšanas līniju lauksaimniecību” un aicina to pārdomāt. Viņi sūdzas, ka lauvene “Džina” bijusi spiesta dzemdēt vēlreiz, kamēr jaundzimušie jānogalina, kas zoodārza audzēšanas politiku raksturo kā “bezatbildīgu”. Vācijas Dzīvnieku labturības asociācijas prezidents Tomass Šrēders lēmumu neaudzēt ar rokām uzskata par mārketinga stratēģijas daļu un aicina piešķirt vairāk vietas audzētiem pēcnācējiem, jo ​​ar rokām audzētām lauvām bieži vien neattīstās dabiska sociāla uzvedība.

Attiecībā uz nākamajiem metieniem zoodārzs plāno, ka 2024. gada rudenī piedzims vēl viens lauvas mazulis. Tiek apgalvots, ka vecākie jaunie dzīvnieki līdz tam laikam būs patstāvīgāki, kam vajadzētu palielināt jaunā metiena izdzīvošanas iespējas. Tomēr nevar nepamanīt kritiku par plānoto audzēšanu, jo daudzas balsis aicina vairāk cienīt dzīvnieku dabisko attīstību.

Zoodārzi pārejas posmā

Laikā, kad zooloģiskie dārzi tiek rūpīgi pārbaudīti, ir svarīgi ņemt vērā arī zooloģisko darbu kontekstu. Laiki, kad dzīvnieki tika turēti kailos būros un sliktos apstākļos, lielākajā daļā valstu ir beigušies. Daudzu iekārtu uzmanības centrā ir ilgtspējīga prakse, piemēram, ūdens un enerģijas patēriņa samazināšana un efektīva atkritumu apsaimniekošana. Zooloģiskie dārzi sevi pozicionē ne tikai kā izklaides vietas, bet arī kā izglītības un vides aizsardzības centri, kā liecina tierschutzvereine.de. Šo attīstību atbalsta starptautiskās akreditācijas, piemēram, Pasaules zooloģisko dārzu un akvāriju asociācijas (WAZA), kas apliecina apņemšanos nodrošināt dzīvnieku labturību un kvalitāti.

Sabiedrisko viedokli arvien vairāk ietekmē sociālie mediji un patērētāju vēlmes. Arvien vairāk apmeklētāju uzsvaru liek uz skaidrību un ilgtspējību, kas turpinās veidot zoodārza praksi. Ķelne parāda, cik trausls ir līdzsvars starp sugai atbilstošu audzēšanu un audzēšanas izaicinājumiem, īpaši ņemot vērā šo bēdīgo lēmumu.

Jāskatās, kā veiksies nākamie mēneši un plānotā jaunā audzēšana Ķelnes zoodārzā, kamēr turpinās diskusija par izturēšanos pret dzīvniekiem nebrīvē.