ASV tarifi ES importam: briesmas Vācijas tekstilrūpniecībai!

ASV tarifi ES importam: briesmas Vācijas tekstilrūpniecībai!

Ekonomiku gaida jauni izaicinājumi: no 2025. gada 11. augusta visam importam no ES uz ASV tiks piemēroti papildu tarifi. Tas jau rada nemierus nozarē, kā ziņo Fashion Network. Šie tarifi, kas pēc būtības ir nepārprotami protekcionistiski, ir nozīmīgs solis atpakaļ transatlantiskajā tirdzniecībā un var nopietni izjaukt ilgstošās tirdzniecības attiecības.

Asociācijas Textil+Mode ģenerāldirektors Uve Mazura skan trauksmi un brīdina par nopietnajām sekām nozari. Viņš norāda, ka no šo tarifu sekām varētu ciest vidējie uzņēmumi, kuriem ir centrālā loma Vācijas ekonomikā. Mazura savā paziņojumā uzsver nepieciešamību pēc zemiem tarifiem un prognozējamiem nosacījumiem uzņēmumiem konkurētspējas saglabāšanai.

Ietekme uz tirdzniecību

Stājoties spēkā jaunajiem tarifiem, kļūst skaidrs: tirdzniecība ar ASV kļūst dārga un pieaug nenoteiktība. Tekstila un modes industrijai jau iepriekš ir bijusi negatīva pieredze ar tirdzniecības konfliktiem, kas daudzus uzņēmumus iedzina bailēs par savu eksistenci. Šie tarifu paaugstinājumi skaidri parāda, kāpēc stabils un uz noteikumiem balstīts daudzpusējs tirdzniecības rīkojums, piemēram, ar PTO starpniecību, ir svarīgs. Tāpēc Federālā ekonomikas un enerģētikas ministrija aicina starptautiskās tirdzniecības politiku atkal balstīt uz kopīgiem noteikumiem.

Lai stabilizētu tirdzniecības attiecības, ir nepieciešama proaktīva pieeja. ES Komisija tiek aicināta meklēt dialogu ar ASV, lai novērstu tirdzniecības barjeras un uzlabotu attiecības. Īpaša uzmanība tiek pievērsta nepieciešamībai ātrāk īstenot brīvās tirdzniecības līgumus. Tādi nolīgumi kā ES un Mercosur nolīgums joprojām nav spēkā, un sarunas ar citām valstīm bieži ievelkas pārmērīgi.

Tarifu nozīme

Tarifi vēsturiski ir bijuši nozīmīgs tirdzniecības politikas instruments, lai nodrošinātu stratēģiskas nozares. Tomēr vairākas valstis, tostarp Vācija, ir virzījušas uz priekšu tarifu samazināšanu, lai veicinātu ekonomisko efektivitāti un radītu godīgas konkurences apstākļus. PTO vislielākās labvēlības princips nodrošina, ka tarifi tiek piemēroti vienādi visām dalībvalstīm. Kopienas iekšējai tirdzniecībai ES nav muitas nodokļu, kas stiprina iekšējo tirgu.

Bažas par paziņotajiem tarifu paaugstinājumiem nav nepamatotas: tie var apdraudēt esošās piegādes ķēdes un radīt būtisku spriedzi ekonomikas stabilitātei. ES jau ir reaģējusi un cieši sadarbojas ar Vāciju un citām dalībvalstīm, lai izlēmīgi risinātu iespējamās problēmas.

Ņemot vērā šīs norises, ES iekšējā tirgus sadrumstalotība tiek uztverta kā šķērslis vienotas sarunu risinājuma panākšanai. Tāpēc Mazura aicina izbeigt valsts īpašos maršrutus un standartizēt tirdzniecības tiesības, lai stiprinātu Eiropas sarunu pozīcijas. Skaidrs aicinājums, kas politiķiem būtu jāņem vērā, lai nodrošinātu tirdzniecības nākotni.