Sieviešu festivāls Leverkūzenē: spēcīga zīme Jin, Jiyan, Azadî”

Sieviešu festivāls Leverkūzenē: spēcīga zīme Jin, Jiyan, Azadî”

Pagājušajā sestdienā Leverkūzenē norisinājās 19. Zīlānas sieviešu festivāls, kas kalpoja kā spēcīgs kurdu sieviešu un viņu identitātes godināšanas pasākums. Ar devīzi “Sievietes aizstāvēšana – ar Jin, Jiyan, Azadî” tika sastādīta iespaidīga programma, kas pulcēja sievietes no Vācijas, Beļģijas un Nīderlandes un piedāvāja vietu novārtā atstātajām pretošanās un pašnoteikšanās tēmām. Festivālā īpaši tiek godinātas kurdu atbrīvošanās kustības sievietes, kuras krita cīņā par brīvību un vienlīdzību.

Pasākumā tika piedāvāta krāsaina programma, sākot no mūzikas līdz politiskām runām un beidzot ar bērnu aktivitātēm. Austrumkurdistānas Brīvo sieviešu kopienas (KJAR) pārstāve Meriema Rojhilata savā runā vērsa uzmanību uz spriedzi starp Irānu un Izraēlu un aicināja noraidīt ģeopolitiskos blokus. Abdullah Öcalan politiskā teorija bija īpaši spēcīga, un daudzas sievietes šajā reģionā uzskata par miera un pašnoteikšanās perspektīvu.

Skats uz protestiem Irānā

Festivāla fons ir nesaraujami saistīts ar pašreiz Irānā notiekošajiem protestiem, kas vērsti pret stingro ģērbšanās kodu un mullu režīma sistemātisku apspiešanu. Sauklis “Jin, Jiyan, Azadî”, kas nozīmē “sievietes, dzīve, brīvība”, ir kļuvis par demonstrantu centrālo saukli. Protesti ir ne tikai kliedziens pret Irānas kurdu minoritātes diskrimināciju, bet arī plašāka prasība pēc brīvības un cilvēktiesībām.

Īpaši traģisks šīs kustības simbols ir Mahsa Amini gadījums, kurš, tāpat kā daudzi citi, cieta no brutālā režīma. Viņas bērēs kurdu sievietes noņēma galvassegas un skandēja saukļus, kas parāda protestu tempu visā Irānas teritorijā. Šajos nemierīgajos laikos kurdu sievietes ir īpaši aktīvas frontes līnijās, cīnoties par savām tiesībām un pret apspiešanu.

Kultūras identitāte un pretestība

Festivāls nodrošināja arī platformu kultūras aktivitātēm, kas iemiesoja pretošanās garu. Dzīvīgu atmosfēru radīja tādu mūziķu kā Berfins Mamedova, Sosins un citu priekšnesumi. Grupas Govend un tradicionālo Dengbêj dziedātāju folkloras priekšnesumi veicināja kurdu kultūras saglabāšanu un popularizēšanu. Kļuva redzama saikne starp kultūru un identitāti, kas daudziem arī ir pretestības forma.

Programma bērniem “Zarok Ma” arī ar interaktīvām aktivitātēm popularizēja kurdu valodu un kultūru, lai jaunākā paaudze saskartos ar šīm svarīgajām tēmām. Organizatori izdarīja pozitīvu secinājumu un uzsvēra, cik svarīgi ir ne tikai izjust “Jin, Jiyan, Azadî” garu, bet arī ienest to ikdienas dzīvē.

Safijas Mansuras (Safia Mansur), kura pārstāvēja Baluchi atbrīvošanas iniciatīvu, runa un Sīrijas alaviešu sieviešu sveiciens uzsvēra nepieciešamību veicināt pārrobežu solidaritāti brīvības cīņās. Festivāla noslēgumā muzikāli priekšnesumi, kas pievērsās pretestībai, sieviešu tiesībām un kultūras identitātei, sniedza emocionālu noslēgumu un ļāva dalībniekiem ar jaunu apņēmību atgriezties ikdienas dzīvē.

19. Zīlanas sieviešu festivāls ne tikai sūtīja spēcīgu signālu par sieviešu tiesībām, bet arī izveidoja tiltu starp kultūru, identitāti un nenogurstošo cīņu pret diskrimināciju.