NATO zem spiediena: eksperti brīdina par novājinātu aliansi pēc samita!

NATO zem spiediena: eksperti brīdina par novājinātu aliansi pēc samita!

Šodien, 2025. gada 26. jūnijā, būs reportāža par nesen Hāgā notikušo NATO samitu, kuru politologs Karlo Masala uzskata par neveiksmīgu. Masala uzskata, ka NATO ir novājināta, jo Ukrainai samitā nebija galvenā loma un Krievijas draudi nebija skaidri identificēti. "Kaut kas notiek," brīdina Masala un redz aizsardzības aliansi nestabilā stāvoklī.

Samita galvenais vēstījums bija jauna tēriņu mērķa noteikšana: no 2035. gada NATO valstīm aizsardzībai būtu jātērē pieci procenti no iekšzemes kopprodukta. Tas tiek uzskatīts par mēģinājumu izpatikt ASV prezidentam Donaldam Trampam, lai gan pastāv šaubas, vai visas dalībvalstis patiešām sasniegs šo ambiciozo mērķi. Jo īpaši Spānija un Slovākija ir atklāti izteikušās pret to, savukārt Itālija ir neapmierināta ar lēmumu.

Skatoties uz NATO stratēģiju

Ukrainas kara kontekstā, kuram joprojām ir izšķiroša nozīme ģeopolitiskajā ainavā, NATO valstis tiek aicinātas stiprināt savu aizsardzību un atbalstu Ukrainai. Saskaņā ar ZDFheute ziņojumu nākamā samita galvenā tēma būs Ukrainas pretgaisa aizsardzības stiprināšana, Ukrainai kopumā paredzot 40 miljardus eiro. Tomēr tas lielā mērā ir atkarīgs no novembrī gaidāmo ASV vēlēšanu iznākuma.

Situācija Ukrainā ir militāri strupceļā, kas palielina NATO izaicinājumu. Bažas rada notiekošie Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem, īpaši Kijevā, un pieaugošā spriedze Rietumu militārajā aliansē.

Izaicinājumi un uzdevumi NATO

NATO ģenerālis Kristians Badija uzsvēris, ka jaunā stratēģija prasa arī radīt dilemmu ienaidniekam. Piecu procentu no IKP piešķiršana aizsardzībai nākotnē nodrošinās 3,5 procentus militārajiem budžetiem un 1,5 procentus infrastruktūrai un drošībai. Ņemot vērā globālo politisko nenoteiktību, jo īpaši tāpēc, ka ASV koncentrējas uz Indo-Klusā okeāna reģionu un tādas problēmas kā Ķīna, ir vajadzīga skaidra stratēģija.

Pieprasījums pēc lielākas Eiropas partneru līdzdalības pieaug, jo NATO vairs nevar paļauties tikai uz ASV atbalstu. Karlo Masala pauž bažas par ASV uzticamību aliansē, īpaši Trampa laikā. Arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rute tiek kritizēts pēc tam, kad atklātībā nonāca īsziņa Trampam, kas tika uzskatīta par nepiemērotu.

"Mums steidzami nepieciešama Eiropas stratēģija, lai aizstātu pašreizējo ASV ieguldījumu drošībā," pieprasa Masala un iesaka risināt NATO personāla problēmu un nepieciešamības gadījumā ieviest obligāto militāro dienestu, lai stiprinātu bruņotos spēkus. Nepieciešama pārdomāšana, lai pretotos iespējamajai Krievijas agresīvajai ārpolitikai, kas desmitgades beigās varētu pārbaudīt NATO dalībvalsti.

NATO tika dibināta 1949. gadā, toreiz ar 12 valstīm, un gadu gaitā tā ir mainījusies, veidojot partnerattiecības ar bijušajiem pretiniekiem, piemēram, Krieviju. Pašlaik tas ir drošības politikas mugurkauls 32 dalībvalstīm, kurām ir ciešāk jāsadarbojas laikā, kad pieaug spriedze.

Masala nākamsestdien Ķelnē Fil.Ķelnes filozofijas festivālā prezentēs savu grāmatu "Ja Krievija uzvar. Scenārijs", kas noteikti izraisīs lielu interesi.