Zelenskis un ES vadītāji Londonā: jauns miera plāns Ukrainai!

Zelenskis un ES vadītāji Londonā: jauns miera plāns Ukrainai!

Šodien, 2025. gada 8. decembrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis tiek gaidīts Londonā, kur viņš tiksies ar vadošajiem Rietumu pārstāvjiem svarīgās sarunās. Sarunās piedalās arī federālais kanclers Frīdrihs Mercs (CDU), Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un Francijas prezidents Emanuels Makrons. Diskusiju uzmanības centrā ir ASV miera plāna pašreizējais statuss, lai izbeigtu Krievijas uzbrukumu Ukrainai, par ko jau panāktas sarunas Floridā. ASV un Ukraina apmaiņu vērtē optimistiski: Zelenskis to raksturoja kā “koncentrētu un konstruktīvu”.

ASV miera plāns sākotnēji tika kritizēts kā "Krievijas vēlmju saraksts". Neskaidrie punkti šajā plānā galvenokārt attiecas uz teritoriālajiem jautājumiem un drošības garantijām Ukrainai, savukārt Krievija, šķiet, pieturas pie savām stingrajām prasībām: starp tām ir teritorijas nodošana un Ukrainas iespējamās dalības NATO atteikšanās. Kijeva šos punktus kategoriski noraida. Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs nepagurst uzsvērt, ka par okupēto teritoriju evakuāciju nav jādebatē.

Ceļš uz mieru

Vēlme pēc miera Ukrainas konfliktā nāk no daudzām pusēm, taču idejas par to, kā tur nokļūt, nevarētu būt savādākas. 28 punktu ASV plāns paredz stingras piekāpšanās no Ukrainas, tostarp atzīt Luhansku un Doņecku par krieviskām un nepievienoties NATO. Pretī jāsola drošības garantijas un Krievijas agresijas izbeigšana. Taču Kijevā šīs prasības tiek uztvertas ar lielu skepsi, jo īpaši tāpēc, ka iepriekšējie mēģinājumi panākt pamieru cieta neveiksmi.

ASV un ES atbalsta Ukrainas pozīciju, kas turpina tiekties pēc Krievijas okupēto teritoriju atgūšanas un drošības politikas saiknes ar Rietumiem. Neraugoties uz Vašingtonas un Briseles atbalstu, jautājums paliek atklāts, kā rīkoties ar Krievijas okupētajām teritorijām un kādas piekāpšanās Ukraina patiesībā varētu pieļaut.

Starptautiskās reakcijas

Starptautiski par notiekošo ir dažādas balsis. Kamēr ASV prezidents Donalds Tramps izteica šaubas par Zelenska apstiprināšanu jaunam priekšlikumam, Itālijas premjerministre Džordža Meloni apliecināja Ukrainai nepārtrauktu atbalstu. Arī ANO Ģenerālās asamblejas prezidente Annalēna Bērboka skaidri norādīja, ka nekādas teritoriālās cesijas Ukrainai nedrīkst uzspiest.

Sagaidāms, ka citur pasaulē ārlietu ministrs Johans Veidefuls (CDU) Pekinā mudinās Ķīnu izdarīt spiedienu uz Krieviju nopietnām sarunām. Ķīna līdz šim ir ieņēmusi neitrālu nostāju, taču Rietumos to kritizē par to, ka tā atbalsta Krieviju konfliktā, nevis aktīvi strādā miera virzienā.

Šķiet, ka pastāvīgā risinājuma potenciāls joprojām ir tālu. Taču līdz ar 6.martā gaidāmo īpašo ES samitu, kurā paredzēts risināt neatrisinātos jautājumus saistībā ar atbalstu Ukrainai un Eiropas drošībai, miera procesā drīzumā varētu veidoties jauna dinamika.

Nākamie soļi Londonā un notiekošais dialogs starp Rietumu partneriem un Ukrainu, šķiet, ir izšķiroši, lai noteiktu, vai miers beidzot var kļūt par realitāti, vai arī konflikts turpinās noteikt reģiona likteni. Skatīsimies, kā lietas izvērtīsies.