Ģenerālinspektors Breuers: Militārais dienests bez loterijas lielākai drošībai!

Ģenerālinspektors Breuers: Militārais dienests bez loterijas lielākai drošībai!

Pašreizējās debatēs par militārā dienesta reorganizāciju Bundesvēra ģenerālinspektors Karstens Brēers ieņem skaidru nostāju. Viņš ir stingri pret militārā dienesta loterijas sistēmu, kā tas ir gadījumā radiomk.de ziņots. Breiers uzsver, ka steidzami ir ātri jāzina, kuri cilvēki ir pieejami aizsardzības gadījumā. Viņam ļoti svarīga ir visu gadu visaptveroša pārbaude, lai ārkārtas situācijā ietaupītu laiku.

Ar skaidru fokusu Breiers arī skaidro nepieciešamību pēc brīvprātīgā militārā dienesta. Tā mērķis ir ar pievilcīgu piedāvājumu palīdzību padarīt pakalpojumu interesantāku jauniešiem. Taču, ja brīvprātīgo skaits nebūs pietiekams, varētu būt obligāts izsaukums, par ko būtu jālemj gan kabinetam, gan Bundestāgam. Viņa pretestība nejaušam principam, ko ierosināja CDU/CSU un SPD politiķi, liecina, ka Brēers paļaujas uz stratēģisku pieeju.

Bundesvēra situācija

Bundesvērs saskaras ar ievērojamu izaicinājumu: līdz desmitgades beigām būs nepieciešami papildu 80 000 karavīru, lai izpildītu NATO saistības. Vācijā šobrīd ir ap 182 000 karavīru, bet līdz ar jauno militārā dienesta likumu, kuram jāstājas spēkā 2026. gada 1. janvārī, līdz 2035. gadam ir paredzēts palielināt karavīru skaitu vismaz līdz 260 000. Tas arī ir aktualizējis Republiku politiskajā diskusijā, jo pēc vairāk nekā 14 gadus ilgas obligātā militārā dienesta apturēšanas mērķis ir nostiprināt bruņoto spēku vispusīgi. tagesschau.de informēts.

Likums nosaka, ka visiem 18 gadus veciem vīriešiem ir jāaizpilda tiešsaistes anketa par interesi par militāro dienestu, savukārt sievietēm tā ir brīvprātīga. No 2027. gada 1. jūlija pulcējas 2008. gadā dzimušo vīriešu pulciņš. Šo pasākumu mērķis ir radīt visaptverošu priekšstatu par situāciju par potenciāli pieejamo personālu, taču kritiķi, piemēram, CDU ārzemju politiķis Norberts Rotgens, uzskata tos par nepietiekamiem mērķiem.

Protesti un strīdi

Pretkara alianse “Rheinmetall Disarmen” jau ir mobilizējusies Ķelnē pret federālās valdības plāniem. Šādi protesti liecina, ka ne visi piekrīt pasākumiem. Kritiķi, piemēram, Zaļās partijas līdere Katharina Dröge, uzskata projektu par "nepareizu kompromisu", un rezervistu asociācija apšauba jaunu karavīru vervēšanas anketas efektivitāti.

Noslēgumā var teikt, ka Breiers un Bundesvērs saskaras ar mamuta uzdevumu. Ar topošo militārā dienesta likumu viņi vēlas nolikt bruņotos spēkus uz mūsdienīgiem pamatiem, pat ja ceļu uz turieni bruģē nesaskaņas un protesti. Ģenerālinspektors saglabā optimismu, ka pievilcīgi piedāvājumi dienestam var piesaistīt vairāk jauniešu, taču viņš arī zina, ka laiks ir svarīgs.