Iedzīvotāju pabalstu reforma: Menhengladbahers ziņo par badu un nedrošību!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gada 23. jūnijā jaunā pētījumā tiks apspriesta iedzīvotāju pabalstu saņēmēju dzīves realitāte Menhengladbahā.

Am 23. Juni 2025 diskutiert eine neue Studie die Lebensrealitäten von Bürgergeld-Empfängern in Mönchengladbach.
2025. gada 23. jūnijā jaunā pētījumā tiks apspriesta iedzīvotāju pabalstu saņēmēju dzīves realitāte Menhengladbahā.

Iedzīvotāju pabalstu reforma: Menhengladbahers ziņo par badu un nedrošību!

Berlīnes aptauju institūts Verian sadarbībā ar Sanktionsfrei asociāciju ar pētījumu par pilsoņu pabalstu saņēmēju dzīves apstākļiem izgaismo problēmas, ar kurām saskaras cilvēki Vācijā, kuri ir atkarīgi no šī valsts atbalsta. 2025. gada aprīlī tika aptaujāti vairāk nekā 1000 pilsoņu pabalstu saņēmēji vecumā no 18 līdz 67 gadiem. Rezultāti, kas publicēti 2025. gada 23. jūnijā, liecina par satraucošu ainu: 72% aptaujāto uzskata, ka standarta likme 563 eiro mēnesī ir nepietiekama cienīgai dzīvei. Faktiski katrs otrais ziņoja, ka visiem viņu mājsaimniecībā nav pietiekami daudz, uzsverot, ka daudzas ģimenes cīnās ar to, ka, lai pabarotu bērnus, ir jāupurē pašiem savs ēdiens.

Īpaši spilgts piemērs ir Tomass Vasiļevskis, pilsoņa pabalstu saņēmējs no Menhengladbahas. Viņš apraksta savas pastāvīgās rūpes un psiholoģisko stresu, kas rodas ar nenoteiktību un spiedienu nodrošināt pietiekami daudz savai ģimenei. "Tas nav viegli," viņš saka. "Pār jums ir pastāvīgas bailes no pabalstu samazinājuma, un jūsu lielākās bailes ir kļūt par bezpajumtnieku." Pētījums liecina, ka 72% aptaujāto dalās ar šīm bailēm un 42% kaunas saņemt pilsoņu naudu. Tikai 12% jūtas integrēti sabiedrībā.

Politiskās reakcijas

Politiķi, piemēram, Ralfs Vizels no NRW-FDP, izteica kritiku par pētījumu, jo viņiem ir aizdomas, ka ir nepietiekami pārstāvēti ārzemnieki, kuri varētu būt atkarīgi arī no pilsoņu naudas. Gregors Golands no CDU apšauba rezultātus un uzsver, ka neviens nav spiests saņemt pilsoņu naudu. Vienlaikus savienības un SPD koalīcijas līgums paredz pilsoņu naudas atcelšanu un jaunas pamatdrošības ieviešanu, kuras mērķis ir panākt, lai darbā tiktu vairāk cilvēku un pasargātu labklājības valsti no ļaunprātīgas izmantošanas.

Jaunajā pamatdrošībā ir jāsamazina šķēršļi ievietošanai un jārēķinās ar garīgi slimu cilvēku īpašām vajadzībām. Taču ātrāka sankciju izpilde – līdz pat pilnīgai pabalstu atcelšanai, ieskaitot – varētu vēl vairāk palielināt pilsoņu pabalstu saņēmēju bailes.

Plašāks konteksts

Vācijā aptuveni 5,4 miljoni cilvēku dzīvo no pilsoņu naudas, no kuriem vairāk nekā 60% ir migrantu izcelsmes. Ikmēneša izdevumi valstij ir ap 1000 eiro vienam pilsoņa pabalsta saņēmējam. Tas liecina par tēmas nozīmīgumu visas Vācijas sociālās sistēmas kontekstā, kas līdzās pilsoņu pabalstiem ietver arī pamata nodrošinājumu vecumdienās un darba spēju samazināšanās gadījumos, kā arī sociālo palīdzību. Šie pakalpojumi ir izstrādāti, lai ņemtu vērā cilvēku dažādās dzīves situācijas.

Dzīves dārdzība un jautājums par darba spēju ir galvenais pilsoņa pabalsta saņemšanā, kas atšķirībā no sociālās palīdzības, kas attiecas arī uz cilvēkiem ar pastāvīgu darbnespēju, ir atkarīgs no darba spējām. Cilvēki bez vajadzībām, kuriem nepieciešams īslaicīgs atbalsts, var vērsties sociālās aprūpes pārvaldē, lai saņemtu palīdzību uzturēšanās izdevumu segšanai.

Pētījuma rezultāti skaidri parāda, ka, neskatoties uz nodomu mudināt cilvēkus kļūt par pašnodarbinātajiem, daudzi kopienas pabalstu saņēmēji saskaras ar milzīgām ikdienas problēmām. Gandrīz trīs ceturtdaļas aptaujāto sacīja, ka, lai varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, vēlētos augstāku standarta likmi 813 eiro apmērā. Atliek noskaidrot, vai un kā federālā valdība reaģēs uz šīm prasībām, kamēr diskusija par pilsoņu naudu joprojām ir karsta.

RTL ziņoja, ka….
taz piedāvā papildu ieskatu dzīves realitātē pilsoņu pabalstu saņēmējiem…
buerger-geld.org skaidro atšķirības starp iedzīvotāju pabalstu, pamata nodrošinājumu un sociālo palīdzību.