Drons virs Gēteborgas: lidojumi paralizēti, vācieši pārlido!
Drones virs Gēteborgas-Landveteras: ietekme uz Vācijas lidojumiem un gaisa satiksmes traucējumu izmeklēšana.

Drons virs Gēteborgas: lidojumi paralizēti, vācieši pārlido!
Šodien Gēteborgas-Landvetera lidostā Zviedrijā notika negaidīts incidents: tika pamanīts viens vai vairāki droni, kā rezultātā nekavējoties tika apturēta gaisa satiksme. Atbildīgais operators Luftfartsverket apstiprināja gaisa telpas slēgšanu virs lidostas. Šīs situācijas dēļ nācās novirzīt divus reisus no Vācijas – vienu no Minhenes un vienu no Frankfurtes. Tiek ziņots, ka lidojumi nosūtīti uz Kopenhāgenu. Lidojumi no Gēteborgas uz Minheni un Frankfurti tika atcelti, radot ceļotājiem lielas grūtības. Radio Erft arī ziņo, ka pēdējo nedēļu laikā ir bijuši līdzīgi incidenti dažādās NATO valstu lidostās, tostarp Kopenhāgenā, kur lidojumu haoss bija dronu novērojumu rezultāts.
Problēmu Vācijas lidostās nevajadzētu novērtēt par zemu. Saskaņā ar Vācijas Aviācijas un kosmosa centra (DLR) pētījumu, bezpilota lidaparāti var būtiski traucēt regulāro gaisa satiksmi. 2024. gadā Federālajam aviācijas birojam (LBA) tika sniegti dati par 118 incidentiem, no kuriem deviņi izraisīja nopietnus gaisa satiksmes traucējumus. Šie traucējumi radīja ekonomiskus zaudējumus aptuveni 500 000 eiro apmērā. Vidējais pilnīgas slēgšanas ilgums bija 32 minūtes, un bezpilota lidaparātu novērojumi bieži izraisīja pārtraukumus, kas ilga vairāk nekā stundu. Heise uzsver, ka bieži notika arī nelieli traucējumi, piemēram, atsevišķu nogāžu slēgšana.
Kāpēc tas ir tik problemātiski? Ekonomiskā ietekme attiecas ne tikai uz lidostām. Aviokompānijas saskaras ar paaugstinātām degvielas izmaksām un papildu nosēšanās maksām. Lai gan izskatītajos gadījumos reisu atcelšana nebija, sekas var būt ievērojamas. DLR boss Anke Kaysser-Pyzalla brīdināja par nepieciešamību labāk dokumentēt bezpilota lidaparātu novērojumus, lai agrīnā stadijā noteiktu darbības un ekonomisko ietekmi.
Šie incidenti nav nekas jauns: 2018. gada decembrī Londonas Getvikas lidosta tika slēgta uz 33 stundām, nodarot zaudējumus aptuveni 100 miljonu eiro apmērā. Pirms diviem mēnešiem arī Minhenes lidosta piedzīvoja līdzīgu situāciju, kas skāra 3000 pasažieru. DLR analīzes liecina, ka pat īsiem darbības ierobežojumiem var būt tālejošas sekas.
Kopumā jāskatās, kā varas iestādes reaģēs uz atkārtotiem draudošajiem incidentiem un kādi pasākumi tiks veikti, lai nodrošinātu drošību gaisa telpā. Notikumi noteikti ir aizraujoši – arī visiem Ķelnes un apkārtnes ceļotājiem, kuri vēlas droši nokļūt uz ārzemēm.