Mācītājs Gerhards Dane stāsta par ticību, šaubām un kopību

Mācītājs Gerhards Dane stāsta par ticību, šaubām un kopību

Mācītājs Gerhards Dane, garīdznieks, kurš ne tikai dzīvo savā ticībā, bet arī atspoguļo to, strādā klusajā reģionā starp Bedburgu un Elsdorfu. Kopš iesvētīšanas 1967. gadā viņš ir daudz pieredzējis. Dievu Dane raksturo kā visuresošu, līdzīgu gaisam, kas nepieciešams, lai dzīvotu. Viņam dārzs un segas drošība ir īpaši svarīgas vietas, kur viņš uztver dzīves skaistumu un sajūt, kā viņā darbojas Svētais Gars. Bet viņa ticība nav bez jautājumiem; viņš šaubās un brīnās, kāpēc Dievs pieļauj ciešanas un noziegumus. Šīs šaubas ir daļa no viņa godīgās ticības pārbaudes.

Dane, kurš bija apgabala prāvests divpadsmit gadus, kritiski vērtē notikumus baznīcā, kas nav saskaņā ar Jēzus Kristus garu. Viņš uzskata pašreizējo baznīcas krīzi kā daļu no lielākas kultūras un ticības krīzes un ir stingri pārliecināts, ka krīzes var nest gan galus, gan jaunu sākumu. Mainījusies arī jēdziena “baznīca” uztvere; daudzi to vērtē negatīvi, savukārt Dane saskata pozitīvus impulsus no Vatikāna II konferences, kas šeit bieži tiek ignorēti.

Starpreliģiju dialogs kā iespēja

Dane ir arī dialoga piekritēja starp dažādām ticības kopienām. Sarunas ar ebreju kopienām viņš īpaši redz kā iespēju padziļināt un paplašināt savu ticību. Romas bīskaps dalās ar šo, kā dbk.de ziņots. Apmeklējot sinagogas, piemēram, Buenosairesā, viņš uzsver ebreju un kristiešu attiecību nozīmi. Katoļu baznīcas dziļa izpratne un brālīgs sveiciens ebreju kopienām uzsver šo saikni.

“Starpreliģiju dialogam ir jābūt ne tikai veicināšanai un savstarpējai cieņai, bet arī īpaši jāreaģē uz tādiem aktuāliem izaicinājumiem kā vides aizsardzība un miers,” uzsver bīskaps. Tas notiek kontekstā, kur 17. janvāris jau sen ir iedibināts kā “katoļu un ebreju dialoga diena”, kā arī kalpo kā iespēja atpazīt kopīgās ticības saknes.

Krīzes dialogā

Tomēr šie dialogi ne vienmēr ir bez problēmām. Fēlikss Kērners, teologs un islāma zinātnieks, atzīmē, ka krīzes laikā starpreliģiju dialoga daļas bieži ir jāpārtrauc. Pēc šī gada 7. oktobra, kad atkal uzliesmoja spriedze starp Izraēlu un Palestīnu, reliģiskās kopienas bija spiestas uz laiku pārtraukt dialogu. katolisch.de apraksta, kā šādos laikos sensitīvu jautājumu risināšana bieži ir jāatliek, vienlaikus organizējot steidzami nepieciešamo humāno palīdzību.

Kērners uzsver, ka veiksmīgam dialogam ir izšķiroša nozīme drosmei un vēlmei satikties. Būtiski ir tādi faktori kā citu cilvēku atzīšana un zināšanas par savu reliģisko tradīciju. Reliģiskās neziņas radītos aizspriedumus var sagraut reālas tikšanās un kopīgas darbības rezultātā.

Galu galā starpreliģiju dialogs joprojām ir izaicinājums, bet arī iespēja ne tikai veidot labāku izpratni vienam par otru, bet arī veicināt miera un cieņas vērtības. "Baznīcām un ticības kopienām ir jāsadarbojas, lai kopīgi reaģētu uz mūsdienu izaicinājumiem," sacīja Dens. Tieši šīs cilvēciskās attiecības un dialogs uztur ticību dzīvu pat grūtos laikos.