Satraukums Bundestāgā: Satversmes tiesnešu ievēlēšana izraisa sajūsmu!
2025. gada 18. jūlijā izgāzās trīs konstitucionālo tiesnešu ievēlēšana, kas izraisīja politisku skandālu Bundestāgā.

Satraukums Bundestāgā: Satversmes tiesnešu ievēlēšana izraisa sajūsmu!
Bundestāgā ir nemierīga diena: 2025. gada 18. jūlijā neizdevās ievēlēt trīs konstitucionālos tiesnešus. Šis notikums iezīmē unikālu politisko skandālu Federatīvās Republikas vēsturē, jo šādas vēlēšanas nekad agrāk nav bijušas iesaistītas šādā strīdā. Klupšanas akmens bija Frauke Brosius-Gersdorf kandidatūra, kuru Savienības frakcija atsauca pēc tam, kad kļuva karstākas diskusijas par viņas piemērotību. radiobonn.de ziņo, ka Elisabeth Winkelmeier-Becker, kas bija pirmā viņas pašas partijas biedre, protestēja pret CDU/CSU. Brosiuss-Gersdorfs.
Vinkelmeijere-Bekere un Brosiuss-Gersdorfs iepriekš bija sadarbojušās ar komisiju, lai pārskatītu abortu noteikumus. Bet tagad Vinkelmeiers-Bekers Brosiusu-Gersdorfu raksturoja kā “neizvēlamu” un pamatoja to ar “nevis mūsu skatījumu uz cilvēci”. Viņu skaidrā nostāja ātri noveda pie atbalsta atsaukšanas, kas galu galā noveda pie šodienas vēlēšanām.
skandāls un apsūdzības
Kritiskie punkti ap kandidāti galvenokārt ir viņas liberālie uzskati par abortiem un musulmaņu lakata nēsāšanu. Saskaņā ar deutschlandfunk.de Brosius-Gersdorf jau 2024. gadā teica, ka cilvēka cieņas garantija ir spēkā tikai no dzimšanas brīža. Tas ir tiešā pretrunā ar iepriekšēju Federālās Konstitucionālās tiesas spriedumu 1993. gadā. Tā arī iepriekš ir norādījusi, ka lakata nēsāšana nepārkāpj valsts neitralitātes prasību.
Savienība sākotnēji bija reklamējusies Brosius-Gersdorf. Taču iekšējās bažas, īpaši apgalvojumi par plaģiātu viņas promocijas darbā, izraisīja turpmākus satricinājumus. Plaģiāta pārbaudītājs Stefans Vēbers ziņoja par 23 iespējamiem pārkāpumiem, kas varētu runāt pret to zinātnisko piemērotību. Neskatoties uz šiem apgalvojumiem, Hamburgas Universitāte noraidīja viņas disertācijas pārbaudi kā neatbilstošu. Bundestāgs nolēma atlikt balsojumu uz vēlāku laiku, kas paredzēja plašu parlamentāro grupu atbalstu, savukārt AfD balsoja pret.
Politiskās sekas
Brosiuss-Gersdorfs kandidē kā viens no diviem SPD kandidātiem. Opozīcija piekrīt, ka vēlēšanām jānotiek pēc vasaras pārtraukuma, lai gan Savienība joprojām uzstāj uz priekšlikumu par jaunu kandidātu Ginteru Spineru. Bez Brosiusa-Gersdorfa SPD izvirzīja arī Annu Katrīnu Kaufholdu. Valdība kopumā saskaras ar izaicinājumu panākt nepieciešamo divu trešdaļu vairākumu, jo tā paļaujas uz citu frakciju balsīm. Zaļo atbalsts ir būtisks, lai gan viņi jau ir devuši signālu, ka varētu vienoties.
Haoss ap vēlēšanām ir ne tikai stresa tests koalīcijai, bet arī sniedz ieskatu dziļākos sociālajos un politiskajos strāvos partijās. Debates arvien vairāk vēršas ap kandidātu personīgajiem uzskatiem, nevis viņu faktisko juridisko kvalifikāciju. Pīters Millers, bijušais konstitucionālais tiesnesis, uzsver nepieciešamību nošķirt kvalifikāciju no politiskajiem uzskatiem. Jāskatās, kā lietas nomierināsies līdz nākamajai sanāksmei septembrī.