Aprūpe pārejas posmā: pagasti nodod atbildību par veco ļaužu pansionātiem!

Aprūpe pārejas posmā: pagasti nodod atbildību par veco ļaužu pansionātiem!

Minsteres diecēzes veco ļaužu un pansionātu ainava šobrīd piedzīvo pamatīgas pārmaiņas. Arvien vairāk pagastu atsakās no šo svarīgo iestāžu sponsorēšanas un nodod tās lielākiem sponsoriem. Tas ne tikai atspoguļo būtiskas īpašumtiesību izmaiņas, bet arī atspoguļo problēmas, ar kurām saskaras veselības aprūpes sistēma Baznīca un dzīve ziņots.

Galvenā problēma, kas ir visu šo pārmaiņu pamatā, ir akūts kvalificētu darbinieku trūkums māsu jomā. Pēc pašreizējās informācijas, cerību uz uzlabojumiem ir maz. Ikgadējais to cilvēku skaita pieaugums Vācijā, kuriem nepieciešama aprūpe, nodrošina, ka pieprasījums pēc aprūpes pakalpojumiem turpina pieaugt. Tiek lēsts, ka līdz 2040. gadam to cilvēku skaits, kuriem nepieciešama aprūpe, pieaugs līdz aptuveni sešiem miljoniem, kas vēl vairāk pasliktinās situāciju gan iestādēs, gan darbiniekiem. Deutschlandfunk.

Pieaug prasības aprūpes iestādēm

Izmaiņu rezultātā, īpaši saistībā ar 2014. gada Ziemeļreinas-Vestfālenes Mājokļu un līdzdalības likumu, daudzi veco ļaužu pansionāti ir rūpīgi jāremontē. Pagasti, kas iepriekš bija atbildīgi par labdarības iestādēm, bieži vairs nespēj apmierināt šīs paaugstinātās prasības. Tā vietā daudzi izvēlas nodot īpašumtiesības lielākām iestādēm, kurām ir nepieciešamie resursi. Tā ir ne tikai finansiāla, bet arī organizatoriska problēma, kas skar daudzas kopienas.

Federālās nodarbinātības aģentūras dati liecina, ka geriatrisko aprūpi Vācijā ietekmē personāla trūkums. 2024. gadā tika ziņots par vairāk nekā 191 000 medmāsu darbinieku trūkumu, kas ir milzīgs izaicinājums visiem iesaistītajiem. Jau šobrīd ir 115 000 brīvu vietu geriatrijas aprūpē, un Vācijas Māsu padome lēš, ka līdz 2034. gadam ap 500 000 māsu darbinieku pietrūks. Nodarbinātības aģentūru statistika rāda.

Geriatriskās aprūpes nākotnes izredzes

Tātad, kas notiks tālāk? Eksperti aicina veikt tālejošas reformas, lai nodrošinātu aprūpes kvalitāti un cīnītos ar darbinieku trūkumu. Viens no ieteikumiem būtu labāka apmācība un atalgojums māsu personālam, kā arī elastīgāki darba laika modeļi. Novatoriskas koncepcijas, piemēram, Nīderlandes aprūpes modelis “Buurtzorg”, kas balstās uz pašorganizāciju, arī varētu būt efektīvākas aprūpes atslēga.

Vēl viena ideja ir ieviest kopšanas pabalstu tuviniekiem, kuri nodrošina aprūpi – tas varētu atvieglot slogu, ko nes daudzas ģimenes. Arvien populārāki kļūst arī tehnoloģiskie risinājumi, piemēram, viedās aplikācijas aprūpes atbalstam vai sociālie roboti, kas paredzēti komunikācijas veicināšanai ar tiem, kam nepieciešama aprūpe. Sociālais robots “Willi” no Berlīnes, ko finansē no privātiem ziedojumiem, parāda, cik svarīgas var kļūt jaunas pieejas, kad tradicionālās struktūras vairs nav pietiekamas.

Viena lieta ir skaidra: plāni, godīgi sakot, ir izaicinājums, bet arī aizraujoša iespēja padarīt geriatrisko aprūpi Vācijā ilgtspējīgu. Atliek cerēt, ka gaidāmās reformas un pasākumi ļaus būtiski uzlabot situāciju.