Kāpēc daži cilvēki nekad nenodarbojas ar seksu? Pētnieki atklāj šokējošus iemeslus!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Pētnieku grupa pēta mūža bezdzimuma iemeslus, pamatojoties uz datiem no vairāk nekā 400 000 britu.

Ein Forschungsteam untersucht Gründe für lebenslange Sexlosigkeit, basierend auf Daten von über 400.000 Briten.
Pētnieku grupa pēta mūža bezdzimuma iemeslus, pamatojoties uz datiem no vairāk nekā 400 000 britu.

Kāpēc daži cilvēki nekad nenodarbojas ar seksu? Pētnieki atklāj šokējošus iemeslus!

Visaptverošā pētījumā starptautiska pētnieku grupa, kurā piedalījās Maksa Planka Empīriskās estētikas institūts (MPIEA) Frankfurtē pie Mainas, ir atklājusi, kāpēc daži cilvēki nekad nav piedzīvojuši seksuālu pieredzi pieaugušā vecumā. Lielākais pētījums par nevainību mūža garumā nesen tika publicēts žurnālā PNAS, un tajā tika analizēti dati no vairāk nekā 400 000 britu vecumā no 39 līdz 73 gadiem. Pārsteidzoši, aptuveni 1% respondentu teica, ka viņi nekad nav nodarbojušies ar seksu. Seksa trūkuma iemesli ir sarežģīti un acīmredzot atkarīgi no psiholoģiskiem, sociāliem un ģenētiskiem faktoriem, kā ziņo Radiowuppertal.

Bet ko tas nozīmē skartajiem cilvēkiem? Pētījuma līdzautore Laura Wesseldijk uzsver, ka romantisku un seksuālu attiecību trūkums bieži ir saistīts ar vientulību, trauksmi, depresīvām sajūtām un vispārēju labklājības samazināšanos. Šis atklājums atspoguļojas arī līdzīgos apstākļos nonākušu cilvēku pieredzē. Cilvēki, kuri nekad nav bijuši seksuāli aktīvi, bieži ir labāk izglītoti, bet arī bieži jūtas vientuļāki, nervozāki un nelaimīgāki.

Ietekme uz bezseksualitāti

Pētnieki atklāja, ka bezdzimums ir vairāk izplatīts reģionos ar lielāku ienākumu nevienlīdzību. Vīrieši bez seksuālās pieredzes arī bieži bija fiziski vājāki un dzīvoja apgabalos, kur bija mazāk sieviešu. Interesanti, ka zinātnieki spēja ģenētiski izskaidrot aptuveni 15% atšķirību bezdzimuma dzīves laikā. Šie ģenētiskie faktori ir saistīti ar intelektu, izglītību un pat neiroloģiskās attīstības traucējumiem, piemēram, autismu, kā piebilst Medlabportal.

Rezultāti liecina, ka bezdzimuma cilvēku grupa jaunībā retāk lietoja alkoholu un narkotikas un biežāk valkāja brilles. Šīs īpašības varētu norādīt uz vispārēju sociāli noslēgtu dzīvesveidu, kas skartajām personām apgrūtina partnera atrašanu. Pētījumos arī nav izdarīta atšķirība starp brīvprātīgu un piespiedu jaunavību, kas rada papildu jautājumus.

Vientulība kā veselības apdraudējums

Vientulība arvien biežāk tiek atzīta par nopietnu veselības apdraudējumu. Vientulība var izraisīt dažādas veselības problēmas, tostarp depresiju, sociālo fobiju un pat sirds un asinsvadu slimības, teikts pārskata dokumentā, kurā apkopota vientulības ietekme uz fizisko un garīgo veselību. Vientulība tiek uzskatīta arī par pašnāvības riska faktoru. Daudzi pētījumi liecina, ka aptuveni 42% pieaugušo vismaz daļu laika jūtas vientuļi, kas ir īpaši satraucoši seksuālās neaktivitātes kontekstā, kā ziņo PMC.

Tas padara vajadzību pēc iejaukšanās, lai mazinātu vientulību, jo steidzamāk. Šie atklājumi varētu būt svarīgi ne tikai skarto cilvēku dzīves kvalitātei, bet arī sabiedrībai kopumā. Izrādās, ka bezdzimuma problēma ir cieši saistīta ar svarīgiem jautājumiem par sociālajām attiecībām un garīgo veselību.