Bulgārijā haoss: oligarhu aresti draud apdraudēt pievienošanos eiro!
Bulgārija, 2025. gada 19. jūlijs: Korupcija, oligarhi un politiskā nestabilitāte apdraud valsts integrāciju ES.

Bulgārijā haoss: oligarhu aresti draud apdraudēt pievienošanos eiro!
Bulgārijā notiek daudz. Pašlaik pieaug to cilvēku aresti, kuri cīnās pret valstī notiekošo korupciju. Īpaša uzmanība tiek pievērsta Deljanam Pīvskim, ietekmīgajam oligarham un politiķim, kuram ASV piemēroja sankcijas par korupciju un tirgošanos ar ietekmi. Kritiķi brīdina, ka viņa ietekme ne tikai apdraud Bulgārijas stabilitāti, bet arī var radīt tālejošas sekas Eiropas drošībai. Welt.de ziņo, ka Bulgārijas iedzīvotāji ir sadalīti divās nometnēs - viena, kas atbalsta dziļāku ES integrāciju, un otra, kas vēlas ciešākas saites ar Krieviju.
Īpaši sprādzienbīstams ir nesenais Varnas mēra un uz reformām orientētās alianses “Mēs turpinām pārmaiņas” dalībnieka Blagomira Koceva arests. Kotsevs tiek apsūdzēts par dalību noziedzīgā grupējumā, kas nodarbojas ar korupciju un naudas atmazgāšanu. Liberālajai grupai “Atjaunot Eiropu” šis arests ir nepārprotams politiskas vardarbības gadījums. Kritiķi to uzskata par instrumentu opozīcijas politiķu apspiešanai un baidās, ka tiesu sistēma tiks izmantota kā instruments politiskai diskreditācijai.
Tomēr būtiskas reformas joprojām ir izaicinājums Bulgārijā. Politiskā situācija ir nestabila; Pēdējo četru gadu laikā ir notikušas sešas vēlēšanas. Premjerministrs Kirils Petkovs un finanšu ministrs Asens Vasiļevs pagājušajā gadā savu reformu ietvaros strādāja pie tiesiskuma stiprināšanas un mafijas struktūru apkarošanas, ko iedzīvotāji ļoti atzinīgi novērtēja. Taču arī pats Petkovs nebija brīvs no konfliktiem. Viņš Peevskim piešķīra titulu "Putina kalps", kas norāda uz ciešajām saitēm starp oligarhu un Krieviju.
Pagātnes ēnas
Pašreizējās situācijas saknes meklējamas pēckomunisma laikmetā. Līdz ar Berlīnes mūra krišanu un Austrumu bloka beigām Bulgārija piedzīvoja ekonomisko un politisko krīzi, kas pavēra ceļu oligarhijas rašanās brīdim. Deviņdesmitajos gados izveidojās neformāli tīkli, kas sagrāba valsts politisko un ekonomisko varu — fenomenu sauc par "valsts sagrābšanu". Līdz pat šai dienai šie apstākļi bloķē Bulgārijas attīstību un neļauj efektīvi cīnīties pret korupciju. Skaļi Fomoso Bulgārijai ir arī apšaubāms gods būt nabadzīgākajai un korumpētākajai valstij ES.
Protesti 2013. gada vasarā, ko izraisīja Pīvska iecelšana Nacionālās drošības valsts aģentūras priekšsēdētāja amatā, uzsvēra iedzīvotāju neapmierinātību ar korupcijas nomocīto sistēmu. Taču, neskatoties uz apņemšanos īstenot reformas un cīnīties pret korupciju, ceļš joprojām šķiet akmeņains. Piemērs tam ir nesen notikušās parlamenta vēlēšanas, kas notika šogad un bija nemierīgu un politisku manipulāciju nomocītas.
Ieskats nākotnē
Līdz ar gaidāmo pievienošanos eirozonai 2024. gada janvārī Bulgāriju piedzīvo izšķiroši laiki. Tomēr paliek jautājums, vai valsts spēj pārvarēt savas iekšējās grūtības, lai izpildītu prasītos standartus. Daudzi bulgāri ir noraizējušies par politisko notikumu attīstību un gaida, kad viņu balsis tiks sadzirdēta politiskajā procesā. Pīvskis, kurš paplašina savas pozīcijas savā politiskajā nometnē, tiek uzskatīts par galveno šķērsli, lai faktiski īstenotu steidzami nepieciešamās reformas. Parādītā aina ir dziļa spriedze un nenoteiktība.
Lai Eiropas sabiedrība pievērš uzmanību notikumiem Bulgārijā, jo tie var ietekmēt ne tikai valsts nākotni, bet arī stabilitāti visā reģionā. RFE/RL atzīmē, ka pieaugošā politiskā krīze un atteikšanās īstenot būtiskas reformas ir satraucoša visām iesaistītajām pusēm.