Naturalizācijas krīze: Vācijas imigrācijas politika krustcelēs!

Naturalizācijas krīze: Vācijas imigrācijas politika krustcelēs!

Imigrācijas politika Vācijā tiek kritizēta. Neskatoties uz milzīgajiem reformu centieniem, stratēģija tiek uzskatīta par neveiksmīgu. Daudzi nelegālie imigranti turpina meklēt ceļu uz valsti, kas nospiež sociālo infrastruktūru, piemēram, dienas aprūpes centrus un skolas, līdz galam. Pārslodze ir ikdienas kārtība, un šķiet, ka pašvaldību spēja integrēties ir pie robežas. Luksoforu valdība savulaik jau pēc trim gadiem ieviesa turbo naturalizāciju patvēruma meklētājiem, taču projektu apturēja jaunā Merza valdība. Imigrantiem pašlaik jāgaida pieci gadi, lai kļūtu par Vācijas pilsoņiem. Pirms 1999. gada tie bija pat 15 gadi – mūsdienās grūti iedomājams laika posms, kad sociālie izaicinājumi šķiet lielāki nekā jebkad agrāk. Kritiķi arī sūdzas, ka iespēja saglabāt veco pasi mazina Vācijas pilsonības nozīmi, kā [Bild](https://www.bild.de/politik/meinung-kommentare-kolumnen/doppelte-staatsbuergerschaft-der-staat-versagen-bei-der-einmigration-6902fs3b63ef02fs.

Bet kā ir ar kvalificētu darbinieku imigrāciju? Tas notika 2020. gada 1. martā Kvalificētas imigrācijas likums stāšanās spēkā, nozīmīgs solis ceļā uz tiesiskā regulējuma paplašināšanu kvalificētu speciālistu imigrācijai no trešajām valstīm. Galu galā akadēmiskajiem un profesionāli kvalificētiem speciālistiem tagad ir lielā mērā vienādas iespējas ierasties Vācijā. Tomēr ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai segtu neatliekamo vajadzību pēc kvalificētiem darbiniekiem, jo ​​bez kvalificētiem darbiniekiem Vācijas ekonomika atrodas uz sliekšņa.

Jaunas iespējas migrantiem

Daudzsološs reformu elements ir plānotā iespēju kartes ieviešana, pamatojoties uz punktu sistēmu. Šeit izšķiroši varētu būt tādi kritēriji kā kvalifikācija, profesionālā pieredze, valodu zināšanas un saikne ar Vāciju. Saskaņā ar federālās valdības plāniem pastāvīgās uzturēšanās atļauja būtu jāsaņem arī tiem, kuri ilgstoši tiek pieļauti ar nodarbinātību, izmantojot iespēju uzturēties, jo īpaši tāpēc, ka Rietumbalkānu valstu pilsoņiem pieeja Vācijas darba tirgum tagad paliek neierobežota neatkarīgi no atzītas kvalifikācijas.

Turklāt jauno noteikumu administratīvā ieviešana tiks izvērtēta līdz 2027. gadam. Tiek veikta migrācijas, integrācijas un noteikumu iespējamās ļaunprātīgas izmantošanas ietekmes kvantitatīvā un kvalitatīvā analīze – un pirmie rezultāti gaidāmi jau 2027. gadā. Federālais migrācijas un bēgļu birojs.

Kritiska situācija

Izaicinājumus nevajadzētu novērtēt par zemu: sociālā infrastruktūra arvien vairāk cieš no pieaugošo sociālo izdevumu un pieaugošās noziedzības spriedzes. Sajūta, ka imigrācijas politikai beidzas, kļūst arvien skaļāka. Vācijas tēls ir steidzami jāmaina, lai tā arī turpmāk būtu pievilcīga kā imigrācijas valsts. Ārvalstu kvalificētu darbinieku un strādnieku integrācijai ir jākļūst par izšķirošu punktu, lai valsts ilgtermiņā saglabātu konkurētspēju.

Tātad paliek jautājums: vai Vācijai izdosies nostiprināt ugunsmūri pret nelegālo imigrāciju un vienlaikus veicināt kvalificētu speciālistu imigrāciju? Ceļš būs akmeņains, bet no tā atkarīga valsts nākotne.