Zaļais ministrs Bayaz: Akadēmiķiem vajadzētu doties pensijā tikai 68 gadu vecumā!

Zaļais ministrs Bayaz: Akadēmiķiem vajadzētu doties pensijā tikai 68 gadu vecumā!

Aicinājums reformēt pensiju regulējumu Vācijā kļūst arvien skaļāks. Šīs kustības ievērojama seja ir Danyal Bayaz, Zaļās partijas finanšu ministrs Bādenē-Virtembergā. Viņa darba kārtībā ir pretrunīgs priekšlikums: universitāšu absolventiem jāļauj doties pelnītā pensijā tikai 68 vai 69 gadu vecumā. Bild ziņojumos Bayaz mērķis ir ņemt vērā mainīgās darba pasaules izaicinājumus.

Ministrs savu priekšlikumu pamato ar sociālajām norisēm, saskaņā ar kurām akadēmiķi savu darba dzīvi sāk vēlāk un viņu darbs ir mazāk fiziski noslogots nekā amatniecībā un aprūpē strādājošajiem. Viņš skaidroja, ka nav godīgi tādas pašas prasības izvirzīt fiziski smagi strādājošiem cilvēkiem, kuri bieži vien sāk trenēties 16 gadu vecumā, kā akadēmiķiem. "Cilvēkiem, kas strādā smagu darbu, nevajadzētu strādāt līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam, kas ir gandrīz 67 gadi," sacīja Bajazs. Pats ministrs Hohenheimā studējis komunikācijas zinātnes, kas daudziem studentiem veido viņa skatījumu uz dzīves realitāti.

Akadēmiķi zem spiediena

Bayaz priekšlikumi varētu būtiski mainīt pensiju ainavu. Konkrēti, viņš plāno nodrošināt, lai bakalaura absolventiem būtu tiesības uz likumā noteikto pensiju 68 gadu vecumā, bet maģistrantūras absolventiem tikai 69 gadu vecumā. Šis mērķis ir kontekstā ar apsvērumiem par labklājības un sociālā nodrošinājuma sistēmu saglabāšanu Vācijā. Saskaņā ar [T-Online] ziņojumu (https://www.t-online.de/nachrichten/deutschland/parteien/id_100780120/rente-gruenen-minister-danyal-bayaz-will-akademiker-laenger-arbeit-lassen.html) ir skaidrs, ka pastāv labākas attiecības starp darba un dzīves ilgumu.

Šādu reformu aktualitāte ir interesanta arī, ņemot vērā Maksa Planka Demogrāfisko pētījumu institūta pētījumu, kas izceļ ievērojamu darba mūža pieaugumu Vācijā. Pētījums liecina, ka īpaši kvalificēti Rietumvācijas vīrieši izbauda visilgāko profesionālo karjeru, savukārt zemi pelnošie un mazkvalificētie darbinieki bieži saskaras ar nelabvēlīgiem apstākļiem. Šī nevienlīdzība ir jāsamazina, īstenojot turpmākās politikas, lai radītu godīgu darba vidi visiem. Šī pētījuma rezultātus nevajadzētu novērtēt par zemu, jo darba mūžs pēdējo desmitgažu laikā ir palielinājies un drīzumā varētu stagnēt, jo MPIDR nosaka.

Fokusā pensiju nākotne

Rezumējot, var teikt, ka Danyal Bayaz uzsāk ļoti aktuālu un aktuālu diskursu ar savām idejām par pensionēšanos. Tas nav tikai jautājums par daudzu jauniešu personīgām rūpēm, bet arī izaicinājums sabiedrībai kopumā. Līdzsvars starp paredzamo dzīves ilgumu un darba stundām kļūst arvien svarīgāks, lai nākotnē nodrošinātu labklājību Vācijā.

Jāskatās, kā turpināsies diskusija par reformu un kādi konkrēti pasākumi galu galā tiks īstenoti. Fakts ir tāds, ka pašreizējā pensiju politika tiek rūpīgi pārbaudīta — un ne tikai akadēmiķiem, bet arī visām profesijām un izglītības ceļiem Vācijā.