Baznīcas patvērums somāliešiem: bīskaps kritizē deportācijas politiku!

Baznīcas patvērums somāliešiem: bīskaps kritizē deportācijas politiku!

Berlīnē Vācijas evaņģēliskā baznīca (EKD) izraisa ažiotāžu, mācītājmuižā izmitinot trīs Somālijas patvēruma meklētājus, divus vīriešus un sievieti. Šis pasākums ir balstīts uz federālās valdības satraucošo migrācijas politiku, ko asi kritizējis EKD bēgļu pārstāvis bīskaps Kristians Stibleins. Bīskaps bēgļus raksturo kā “ļoti jaunus cilvēkus” ar smagu pieredzi un iestājas par to, lai migrācijas politikas humānos aspektus nevajadzētu aizmirst. Stäbleins ar šausmām reaģē uz to, ka tiek noraidīti tie, kuri meklē aizsardzību uz robežām, un aicina valdību pārbaudīt sevi, lai rastu cilvēkiem un viņu cieņai atbilstošus humānus risinājumus. {{source_1}} ziņo, ka Somālijas bēgļi atrodas Berlīnē kopš Vasarsvētkiem un tika izmitināti galvaspilsētā medicīnisku un humanitāru iemeslu dēļ.

Bēgļi bija vairākkārt mēģinājuši sasniegt Vāciju, taču federālā policija viņus atraidīja, kamēr viņi jau atradās drošībā Polijā. Viņu iekļūšanu padarīja iespējamu tikai patvēruma aktīvistu palīdzība. It kā baznīca būtu iedegusi gaismu tumsā, tās atbalsts tagad parāda iespējamos ceļus baznīcas patvērumam, ja draud izsūtīšana. Saskaņā ar Berlīnes valsts bēgļu biroja informāciju somālieši ir reģistrēti ierašanās centrā un piedalās visās nepieciešamajās oficiālajās tikšanās.

Cilvēce fokusā

Kādi ir izaicinājumi, ar kuriem saskaras demokrātiska sabiedrība, runājot par migrācijas politiku? Šie jautājumi rodas, īpaši pēc tam, kad Bundestāgā tika pieņemts pretrunīgi vērtētais “5 punktu plāns” par patvēruma un migrācijas politiku. Ar CDU/CSU, FDP un AfD atbalstu šajā plānā cita starpā ir paredzēta pastāvīga robežkontrole un to personu noraidīšana, kas meklē aizsardzību, ko Stēbleins uzskata par neadekvātu un pretrunā ar tiesību un Eiropas noteikumiem. Kaislīgā aicinājumā viņš aicina visas puses rast kopīgu diskursu, kas priekšplānā izvirza cilvēcību. Bīskaps paceļ balsi pret migrācijas jautājumu instrumentalizāciju vēlēšanu kampaņas nolūkos un labējo populistu neseno uzvaru raksturo kā satraucošu demokrātiskās kultūras tendenci.

"Runa nav tikai par skaitļiem, bet arī par cilvēkiem," uzsver Stēbleins, norādot uz Vācijas vēsturisko atbildību attiecībā uz patvērumu un bēgļiem. Atskats uz periodu pēc Otrā pasaules kara liecina, ka Vācija jau ir veikusi visaptverošu pārtraukumu no pagātnes, kad 1949. gadā pamatlikumā tika iekļautas tiesības uz patvērumu. Tolaik sabiedrībai bija skaidri jānorobežojas no nacionālsociālisma vēstures. Turpmākajā periodā Vācija uzņēma daudz bēgļu, kas ieradās pie robežām karu un vajāšanu dēļ, tāpēc tiesības uz patvērumu noteica no tā atkarīgo cilvēku likteņi.

Debates par patvērumu un migrāciju

Diskusija par migrācijas politiku Vācijā nav sveša. Pēc Otrā pasaules kara beigām Rietumvācijā tika izstrādāts visaptverošs patvēruma likums, lai tā laika daudzajām pārvietotajām personām un izraidāmajām personām piedāvātu drošu jumtu virs galvām. Tomēr kopš 90. gadiem patvēruma politika ir būtiski mainījusies, galvenokārt ieviešot jēdzienus “drošas trešās valstis” un “drošas izcelsmes valstis”, kas ievērojami apgrūtina bēgļu patvēruma pieprasīšanu. Turklāt patvēruma pieteikumu skaits Vācijā kopš tā laika ir ievērojami samazinājies, padarot reformu un humānāku risinājumu nepieciešamību vēl steidzamāku.

"Mūsdienās vēl svarīgāk ir ievērot to personu tiesības, kas meklē aizsardzību, un piedāvāt viņiem perspektīvu," saka Stēbleins. EKD ir apņēmusies izveidot humānās migrācijas režīmu, kas balstās ne tikai uz tiesisko regulējumu, bet galvenokārt uz cilvēcību un cieņu. Atliek cerēt, ka tādas balsis kā bīskaps Stēbleins tiks sadzirdētas un rosinās nepieciešamās izmaiņas politikā.