Protests Celē: simtiem cilvēku cīnās par savu slimnīcu Mozeles upē!
Džūlija Klēknere savas pirmās 100 dienas Bundestāga prezidentes amatā vērtē kā protestus pret slimnīcu slēgšanu.

Protests Celē: simtiem cilvēku cīnās par savu slimnīcu Mozeles upē!
Reinzemē-Pfalcā šobrīd notikumi kūsā: Cel an der Moselā vairāki simti cilvēku protestēja pret tur esošās slimnīcas slēgšanu. Šie vardarbīgie protesti kļuva skaļi ikdienas ziņas kuru pavadīja publikas bukas, kad tika prezentēti plāni. Pakalpojumu sniedzējs Katharina Kasper Group plāno slēgt stacionāru pēc tam, kad slimnīca pēdējo 20 gadu laikā ir uzkrājusi 47 miljonu eiro deficītu.
Slēgšana nozīmē, ka pacientiem turpmāk būs jādodas uz Kohemu vai Vitlihu, lai saņemtu ārstēšanu slimnīcā. Mērs Jirgens Hofmans (FDP) un rajona administratore Anke Beilšteina (CDU) pauž bažas par neatliekamo palīdzību un saskata nepārprotamu vajadzību pēc uzlabojumiem. Veselības ministrs Klemenss Hohs (SPD) paziņojis par citu ātrās palīdzības dienestu, taču iedzīvotāju bažas saglabājas. Īpaši neskaidrs ir tas, kas notiks ar slimnīcas 230 darbiniekiem, jo jau šobrīd nav informācijas par viņu pārcelšanu uz jaunām struktūrām.
Laikapstākļu un klimata aizsardzība
Kamēr zelieši cīnās par savu medicīnisko aprūpi, dienaskārtībā ir arī laikapstākļi. Sagaidāms, ka trešdien Reinzemi-Pfalcā sasniegs karstuma vilnis ar temperatūru līdz 40 grādiem. Federālais transporta ministrs Patriks Šnīders (CDU) pauda optimismu par Deutschlandticket, kas šajās karstajās dienās varētu būt ļoti izmantots un kam būtu jānodrošina mobilitāte.
Vienlaikus valsts tiesību komiteja apspriedīs pretrunīgi vērtēto valsts klimata aizsardzības likumu. Tā mērķis ir līdz 2040. gadam panākt klimata neitralitāti – projektu, kam ir gan atbalstītāji, gan kritiķi. Kamēr atjaunojamās enerģijas asociācijas atzinīgi vērtē likumu, uzņēmēju asociācijas pauž bažas par konkurētspēju, kas vēl vairāk saasina diskusiju.
Slimnīcu atrašanās vieta
Situācija Cellā atspoguļo lielāku problēmu Vācijas veselības sistēmā. Izskanēja arī protesti pret slimnīcu telpu slēgšanu citās pilsētās, piemēram, Grimmā. Šajā kontekstā federālais veselības ministrs Karls Lauterbahs (SPD) uzsver nepieciešamību pēc visaptverošas slimnīcu reformas. Tas ir steidzami nepieciešams finansiālo sastrēgumu un ārstniecības gadījumu un personāla trūkuma dēļ. Ir nepieciešama liela pārdomāšana, lai nodrošinātu atlikušās mazās klīnikas; galu galā, saskaņā ar Vācijas Slimnīcu institūta aptauju, liela daļa klīniku ir noraizējušās par savu pastāvēšanu, kas ilustrē situācijas dramatismu.
Vācijas slimnīcu asociācija vien brīdina, ka turpmākās slēgšanas var izmaksāt tūkstošiem darba vietu, kas tikai vēl vairāk palielina darbinieku un iedzīvotāju bažas. Spiediens uz objektiem pieaug un ir nepieciešams īslaicīgs risinājums, lai arī turpmāk varētu tikt garantēta nepieciešamā medicīniskā palīdzība. Klīnikas nestabilā atrašanās vieta liek uzdot jautājumu, kā var pierādīt, ka nevaram iztikt bez medicīniskās infrastruktūras katrā vietā.
Šo izaicinājumu vidū paliek jautājums, kā politika faktiski ietekmēs vietējos iedzīvotājus. Celles demonstrācijas ir skaidra zīme, ka šeit ir jārīkojas. Rien ne va plus drīzumā varētu kļūt par realitāti, ja risinājumi netiks atrasti pēc iespējas ātrāk.