Asa kritika: AfD biedri apdraud lojalitāti konstitūcijai valsts dienestā!

Asa kritika: AfD biedri apdraud lojalitāti konstitūcijai valsts dienestā!

Aicinājums pēc lielākas lojalitātes konstitūcijai ierēdniecībā kļūst arvien skaļāks. Reinzemes-Pfalcas iekšlietu ministrs Maikls Eblings nesenā intervijā uzsvēra, ka dalība AfD var radīt skepsi. Valsts dienesta pretendentiem noteikti ir jāizkliedē aizdomas par viņu lojalitāti konstitūcijai, portālā Deutschlandfunk sacīja Ebling. Tas ir īpaši svarīgi, jo valstij ir jāspēj paļauties uz savu darbinieku lojalitāti. Ebling atsaucas uz konstitucionālās aizsardzības institūciju ziņojumiem, kurus nevar ignorēt, kuri šobrīd identificē augstu labējo ekstrēmistisko tendenču un arvien radikalizējošās AfD risku. Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs partiju maijā pirmo reizi klasificēja kā nepārprotami labēju ekstrēmistu, taču pret šo klasifikāciju pastāv juridisks strīds.

Bažas par konstitucionālo uzticību nerodas no zila gaisa. Saskaņā ar pašreizējiem skaitļiem Vācijā aug labējā spārna potenciāls, un tiek lēsts, ka līdz 2024. gada beigām to skaits pārsniedz 50 000 cilvēku. No tiem aptuveni 15 300 ir pakļauti vardarbībai. Turklāt labējo ekstrēmistu noziedzīgo un vardarbīgo noziegumu skaits 2024. gadā pieauga līdz 37 835, kas ir iespaidīgi 47,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Eblingam šie notikumi ir satraucoši, un viņš uzskata, ka pret tiem ir jāvēršas izlēmīgi. Tas ietver arī civildienesta pieteikumu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka tajā nav reģistrēti cilvēki ar ekstrēmistiskiem uzskatiem.

Labējais ekstrēmisms sabiedrībā

Bet kas slēpjas aiz šīs attīstības? Skaitļi runā paši par sevi. Vardarbības aktu pieaugums pret patvēruma izmitināšanu un sociālo jautājumu, piemēram, Tuvo Austrumu konflikta, instrumentalizācija, lai izplatītu antimigrantu un antisemītiskas nostājas, ir tikai daži no satraucošajiem aspektiem. Turklāt labējo ekstrēmistu grupējumi, kas tikai nesen paziņoja par pašlikvidēšanos, parāda, ka ātri reorganizējas un veido jaunas struktūras, lai turpinātu savu darbību. Ir svarīgi arī uzraudzīt labējo ekstrēmistu partiju spektru, tostarp AfD, kā arī ar tām saistītās organizācijas, piemēram, Jaunā alternatīva Vācijai. Šīs organizācijas uzskata sevi par iesaistītām kultūras karā un aktīvi vervē biedrus.

Satversmes aizsardzības birojs ziņo arī par pastiprinātām anti-queer aktivitātēm un uzbrukumiem LGBTIQ kopienai, kas īpaši pieauga 2024. gadā. Ir reģistrētas arī graujošas darbības pret CSD notikumiem. Šī attīstība ir daļa no lielākas problēmas: radikalizācija arvien vairāk notiek internetā, kur cilvēki, piemēram, noziedznieks Hanau, kurš nošāva vismaz deviņus cilvēkus rasistisku motīvu dēļ, veido tīklus. Šādas darbības atstāj savas pēdas un rada sabiedrībā baiļu gaisotni. Debates par pieaugošo radikalizāciju rit pilnā sparā, un eksperti brīdina, ka sabiedrībai jāsaglabā modrība.

Politiskās reakcijas un sociālā atbildība

Vācijas politiķi jau ir pieņēmuši lēmumu par labējā ekstrēmisma apkarošanas pasākumiem, taču to īstenošana joprojām ir izaicinājums. Nereģistrēto labējo ekstrēmistu noziegumu gadījumu skaits varētu būt ievērojami lielāks nekā oficiāli reģistrēts. Kamēr Federālais kriminālpolicijas birojs reģistrēja 109 labējo ekstrēmistu slepkavības, Amadeu Antonio fonds lēš, ka šis skaitlis ir vismaz 213. Statistika iespaidīgi parāda, ka vairāk nekā 90% labējo ekstrēmistu noziegumu pastrādā vīrieši, pat ja kaujinieku neonacistu grupējumos ir sievietes.

Pieaugošais AfD biedru skaits - šobrīd vairāk nekā 50 000 -, kā arī citu grupējumu augstā aktivitāte liecina par nepieciešamību intensīvi cīnīties ar labējā ekstrēmistiskām tendencēm. Ir svarīgi palielināt sabiedrības izpratni par šo jautājumu un veikt pasākumus, lai to novērstu. Reinzemes-Pfalcas iekšlietu ministrs skaidri norāda, ka ir nepieciešami kopīgi centieni, lai aizsargātu konstitucionālo kārtību un nodrošinātu demokrātiskām vērtībām patiesu vietu Vācijā.