Sahāras karstums valda: Vācija sten zem 36 grādu viļņiem!

Sahāras karstums valda: Vācija sten zem 36 grādu viļņiem!

2025. gada jūnija pirmās dienas Vācijā joprojām bija salīdzinoši vēsas, un dažkārt lija lietus. Taču laika apstākļi strauji mainījās: no mēneša vidus temperatūra strauji paaugstinājās, īpaši dienvidrietumu reģionos. 22. jūnijā Zārbrikenē jau tika mērīti virs 36 grādiem, kas sagatavoja iedzīvotājus jaunam karstuma vilnim. Sākotnēji 23. jūnijā bija mērens laiks, bet no 24. jūnija atkal gaidāma augsta temperatūra. Prognozes 25.jūnijam dažviet Vācijā atkal liecina pat līdz 36 grādiem. Saskaņā ar [fr.de]. ka šī vasara ir viena no karstākajām.

Īpaši tiks ietekmētas pilsētas un slikti izolētas ēkas. Šajās pilsētu teritorijās karstums bieži rada lielāku stresu nekā lauku apvidos, kur vēsākas gaisa plūsmas dažkārt nedaudz mazina klimatu. Šīs pieaugošās karstuma lēkmes, kas notiek ik pēc divām līdz trim dienām, skaidri liecina par notiekošajām klimata pārmaiņām. Saskaņā ar tagesschau.de Eiropa tiek uzskatīta par šo pārmaiņu karsto punktu: 2024. gads jau ir atzīts par siltāko gadu Eiropas vēsturē, un temperatūras paaugstināšanās Vācijā jau ir atstājusi savas pēdas.

Klimata pārmaiņu sekas

Pēdējās desmitgadēs bieži novērotā temperatūras paaugstināšanās ir ne tikai veidojusi 2025. gada vasaru, bet arī būtiski ietekmējusi pēdējo gadu notikumus. Karstuma viļņi, sausums un citi ārkārtēji laikapstākļi liecina, ka Eiropa ir viena no visstraujāk klimata pārmaiņu ietekmes skartajām vietām. Arī Alpu ledāji piedzīvo strauju ledus masas samazināšanos. Virsmas temperatūra Eiropas jūrās paaugstinājās par 1,2 grādiem, kas tieši ietekmēja jūras dzīvi un piekrastes reģionus. Saskaņā ar WMO un Copernicus veiktajiem pētījumiem ekstrēmi laikapstākļi Eiropā ir nodarījuši vairāk nekā 18 miljardus eiro lielus zaudējumus kopš ierakstu sākuma, un tie ir nepārtraukti palielinājuši dabas katastrofu skarto cilvēku skaitu visā pasaulē.

Satraucošs punkts ir prognozes, kas liecina, ka nākotnē plūdu riski varētu palielināties daudzos Eiropas reģionos, tostarp Vācijā. Tur kaut kas ir, jo bez pastiprinātā karstuma arī citviet Eiropā gaidāms pastiprināts nokrišņu daudzums. Studijas arī parāda, ka Ziemeļatlantijas svārstības (NAO) — galvenais laikapstākļu faktors Eiropā — kļūst arvien ekstrēmākas klimata pārmaiņu dēļ un var izraisīt spēcīgas sezonālās svārstības. Piemēram, 2023. gadā negatīvs NAO izraisīja spēcīgas lietusgāzes ziemeļrietumu piekrastē, savukārt dienvidos cieta karstums un mežu ugunsgrēki.

Ieskats nākotnē

Kas būs tālāk? Saskaņā ar pašreizējām prognozēm Vācijas dienvidrietumos valda karstuma vilnis un līdz 1.jūlijam tas vairākas reizes varētu pārsniegt 35 grādus. Īpaši no 27. līdz 29. jūnijam atkal draud līdz pat 36 grādiem augsta temperatūra. Aplūkojot šīs norises, kļūst skaidrs, cik nepieciešams ir gan veikt preventīvus pasākumus, gan palielināt izpratni par klimata pārmaiņām. Ņemot vērā pašreizējo situāciju Eiropā, daudzas pilsētas jau ir sākušas plānot pielāgošanās pasākumus, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas. Pozitīvas tendences iezīmējas tādās pilsētās kā Parīze, Milāna un Bratislava.

Tāpēc atliek tikai cerēt, ka sabiedrība izdarīs pareizos secinājumus un rīkosies tālredzīgi gan attiecībā uz karstumu, gan iespējamiem plūdu riskiem. Šķiet, ka 2025. gada vasara nebūs pēdējā karstā vasara.