Hamburga un Šlēsviga-Holšteina prasa miljardus civilajai aizsardzībai!

Hamburga un Šlēsviga-Holšteina prasa miljardus civilajai aizsardzībai!

Hamburgas un Šlēsvigas-Holšteinas valdības kopīgā iniciatīvā aicinājušas steidzami finansiāli stiprināt civilo aizsardzību Vācijā. Premjerministrs Daniels Ginters (CDU) to komentēja pēc abu valstu kabineta sanāksmes un uzsvēra nepieciešamību radīt stabilu pamatu civilajai aizsardzībai. Aicinājums ietver sākotnējo ieguldījumu 10 miljardu eiro apmērā, kam sekos vēl 20 miljardi eiro, lai uzlabotu saspringtās drošības struktūras un izpildītu drošības prasības. Šī prasība būtu jāņem vērā plānotajā speciālajā fondā, lai stiprinātu valstu aizsardzības kapacitāti, īpaši ģeopolitiskās neskaidrības laikā, piemēram, Krievijas uzbrukuma Ukrainai dēļ. Boyens Medien ziņo, ka nepieciešamajām investīcijām vajadzētu arī palielināt ieguldījumus “Operations Plan Germany” (OPLAN DEU Plan Germany).

Bet ko tieši šī iniciatīva nozīmē iedzīvotājiem? Pirmkārt, runa ir par kritiskās infrastruktūras, piemēram, ūdensapgādes un ar bruņojumu saistīto uzņēmumu, labāku aizsardzību. Vācijas rajonu asociācija (DLT) nesen organizēja kupli apmeklētu pasākumu par šo tēmu, kurā pulcējās rajonu administratori no visas Vācijas. Sanāksmes centrālais rezultāts bija nostājas dokuments “Padarīt civilo aizsardzību efektīvāku!”, kas aicina apvienot militāros un civilos atbalsta dienestus. Tika uzsvērts, cik svarīgi ir veidot mūsdienīgu bāzi civilajā aizsardzībā, lai labāk sagatavotos nākotnes izaicinājumiem. Landkreistag uzsver, ka drošības politikas situācija Eiropā ir jāpārdomā.

Dalīta atbildība civilajā aizsardzībā

Efektīvas civilās aizsardzības atslēga ir labāka tīklu veidošana starp drošības iestādēm, katastrofu seku likvidēšanas darbiniekiem un rūpniecības uzņēmumiem. Jaunā operatīvā plāna, kas ir spēkā kopš 2024. gada marta, mērķis ir veicināt šo sadarbību un definēt skaidras procedūras saspīlējuma un aizsardzības gadījumā. Federālā valdība plāno uzlabot nepieciešamās struktūras un palielināt katastrofu seku likvidēšanas efektivitāti no federālā un štata perspektīvas. Katrima izskaidro stratēģijas, kas ir īstenotas kopš civilās aizsardzības stratēģijas pārskatīšanas 2002. gadā, un to, kāds progress jau ir panākts.

Nevar nepamanīt izaicinājumus, ko rada pagātnes šausmas un pašreizējā ģeopolitiskā spriedze. Plūdi pie Elbas 2002. gadā un uzbrukumi 2001. gada 11. septembrī atstāja ilgstošu ietekmi uz Vācijas civilo aizsardzību un lika saprast, cik svarīga ir labi funkcionējoša infrastruktūra un cieša sadarbība. Atbildība starp federālajām, valsts un vietējām pašvaldībām tiek uzskatīta par būtisku, jo īpaši laikā, kad hibrīddraudi ir izplatītāki nekā jebkad agrāk. Iedzīvotāji ir labāk jāaizsargā, izmantojot riska pārvaldību, modernu aprīkojumu un uzlabotu brīdināšanas sistēmu.

Kopumā ir skaidrs, ka Hamburgas un Šlēsvigas-Holšteinas prasības ir ne tikai atbilde uz pašreizējiem izaicinājumiem, bet arī daļa no visaptveroša plāna drošības arhitektūras uzlabošanai Vācijā. Lai būtu uz nākotni orientēts un noturīgs, visiem iesaistītajiem ir jāsadarbojas un kopīgi jāizstrādā risinājumi.