Hamburgas balsojumi: Klimata mērķis 2040 un pamata ienākumi referendumā!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Hamburga šodien balso par klimata neitralitāti līdz 2040. gadam un pamata ienākumus. Balsot var 1,3 miljoni pilsoņu.

Hamburg stimmt heute über Klimaneutralität bis 2040 und ein Grundeinkommen ab. 1,3 Millionen Bürger können wählen.
Hamburga šodien balso par klimata neitralitāti līdz 2040. gadam un pamata ienākumus. Balsot var 1,3 miljoni pilsoņu.

Hamburgas balsojumi: Klimata mērķis 2040 un pamata ienākumi referendumā!

Šodien Hamburgā sākās revolucionāra diena, kad notika divi referendumi, kuros pilsētas iedzīvotāji tika aicināti nodot savas balsis. Balsošanas iecirkņi ir atvērti jau no pulksten 8, un aptuveni 1,3 miljoni balsstiesīgo līdz pulksten 18 var izteikt savu viedokli par turpmākajiem klimata neitralitātes un beznosacījumu pamata ienākumu jautājumiem. n-tv ziņojumi par šo aizraujošo dienu, kas varētu būt revolucionāra Hamburgas politiskajā ainavā.

Pirmā referenduma, ko atbalsta tautas iniciatīva “Hamburger Zukunftsenscheid”, mērķis ir līdz 2040. gadam padarīt pilsētu klimatneitrālu pretstatā vairākuma politiskajam mērķim 2045. gadā. Iniciatīva šeit attiecas uz ātrāku progresu, ko jau ir sasniegušas kaimiņvalstis, piemēram, Lejassaksija, Šlēsviga-Holšteina un Brēmene. Mērķtiecīgie pasākumi ietver saistošus ikgadējos ierobežojumus oglekļa dioksīda emisijām un ievērojamu automašīnu satiksmes samazināšanu. Priekšlikumu atbalsta vides un sociālās asociācijas, zinātnieki, arodbiedrības, kā arī baznīcas un kultūra. Rūpniecības asociācija, Amatniecības kamera un visas pilsoniskās grupas, izņemot kreisos, iebilda pret to.

Beznosacījuma pamatienākums

Otrais referendums notiek ar nosaukumu “Hamburga pārbauda pamata ienākumus”. Šis ir paraugeksperiments, kurā 2000 reprezentatīvi atlasīti Hamburgas iedzīvotāji trīs gadu laikā saņems ikmēneša pamatienākumus 1346 eiro plus veselības apdrošināšanu. Iniciatori cer, ka projekta zinātniskais novērtējums sniegs nozīmīgu ieskatu par šāda finansiālā atbalsta ietekmi uz dalībnieku mijiedarbību un izglītības iespējām. Paredzams, ka pilsēta eksperimentam, ko plānots sākt 2027. gadā, savāks aptuveni 50 miljonus eiro.

Taču, pirms ir zināmi galīgie rezultāti, balsis ir jāsaskaita. Balsojums tiek uzskatīts par uzvarētu, ja tam piekrīt vismaz 20% balsstiesīgo un nobalso par vairāk nekā nē. Līdz piektdienai pa pastu bija nobalsojuši jau 442 517 pilsoņi, kas atbilst aptuveni 33,6% balsstiesīgo. Balsis tiks skaitītas šovakar un tiks publicētas tiešraidē Ziemeļu statistikas pārvaldes rezultātu portālā.

Klimata politikas loma

Šo referendumu nozīme atkal palielinās, ņemot vērā Vācijas vispārējo klimata politiku un ar to saistītos izaicinājumus. Klimata pārmaiņas ir šķērsgriezuma uzdevums, ko nevar risināt tikai viens dalībnieks. Aplūkojot klimata politikas pārvaldību, redzams, ka Vācijā dažādiem dalībniekiem un procesiem ir jābūt savstarpēji saistītiem, piemēram, Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra paskaidroja. Tāpēc lēmumi vietējā līmenī ir ļoti svarīgi, lai sasniegtu visaptverošus klimata un vides mērķus.

Šodienas balsojums Hamburgā varētu ne tikai rosināt vietējās pārmaiņas, bet arī dot impulsu plašākai diskusijai par klimata mērķiem un sociālo drošību Vācijā. Hamburgas iedzīvotāji parāda, ka ir gatavi aktīvi veidot savu nākotni – vai nu uzlabojot klimata aizsardzību, vai izmantojot inovatīvas pieejas, piemēram, beznosacījuma pamata ienākumus.