NORLA 2025: lauksaimniecība svin 75 inovāciju gadus!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Premjerministrs Ginters un prezidents Herbsts apmeklē NORLA Rendsburgā, kur tiek svinēta lauksaimniecība un inovācijas.

Ministerpräsident Günther und Präsidentin Herbst besuchen die NORLA in Rendsburg, die Landwirtschaft und Innovationen feiert.
Premjerministrs Ginters un prezidents Herbsts apmeklē NORLA Rendsburgā, kur tiek svinēta lauksaimniecība un inovācijas.

NORLA 2025: lauksaimniecība svin 75 inovāciju gadus!

Kas notiek lauksaimniecības izstādē “NORLA”? Šodien, 2025. gada 4. septembrī, Ministru prezidents Daniels Ginters un Valsts parlamenta prezidente Kristīna Herbsta Rendsburgā atklāja šī tradicionālā pasākuma 75. reizi. Izstāde vērs durvis līdz 7. septembrim un piedāvā ieskatu daudzveidīgajā lauksaimniecības pasaulē.

Šlēsvigā-Holšteinā ir vairāk nekā 10 000 lauksaimniecības uzņēmumu, kas katru dienu ražo svaigu pārtiku. Taču nozare saskaras ar milzīgām problēmām. Saskaņā ar schleswig-holstein.de ekstrēmi laikapstākļi, jaunas patērētāju cerības un sarežģīti tiesiskie regulējumi liek lauksaimniekiem meklēt turpmākus novatoriskus risinājumus un pastāvīgi izstrādāt sev jaunus risinājumus.

Inovācija kā atslēga

NORLA ir ne tikai produktu vitrīna, bet arī platforma jaunām idejām. Izstādē, cita starpā, tiks demonstrēti autonomie traktori, piena sensori un droni, kas rada apvērsumu ikdienas lauksaimniecībā. Ginters uzsvēra, cik svarīgi zemnieki ir mūsu kultūrainavai un pārtikas ražošanai, un aicināja vairāk novērtēt viņu darbu, lai uzlabotu pamatnosacījumus.

Uz nākotni vērsta tēma ir digitalizācija lauksaimniecībā. Federālā Pārtikas un lauksaimniecības ministrija (BMEL) ir publicējusi brošūru, kurā bmleh.de ir izskaidroti “digitālās lauksaimniecības” pamatnosacījumi. Tas rada jautājumu par to, kā digitālā transformācija ietekmē lauksaimniecību un lauksaimniecības nozari un kādas iespējas tas varētu radīt.

Digitalizācija fokusā

Digitalizācijai ir arvien lielāka nozīme. Lauksaimniecība tagad mērķtiecīgi izmanto tādas tehnoloģijas kā droni, sensori un roboti. Šajā precīzās lauksaimniecības veidā mēslojumu un pesticīdus izmanto mērķtiecīgi un efektīvi. Tas ne tikai palielina rentabilitāti, bet arī aizsargā vidi. Saskaņā ar landwirtschaft.de, piemēram, slaukšanas roboti var optimizēt barošanu, reģistrējot dzīvnieku veselības datus, un atbrīvot lauksaimniekus no stingra slaukšanas laika.

Tomēr ir arī izaicinājumi. Datu drošība ir viena no lielajām problēmām, jo ​​sensitīvie darbības dati, kas bieži tiek glabāti mākonī, var tikt pakļauti iespējamiem uzbrukumiem. Lauksaimniekiem šeit jābūt modriem un jāizstrādā atbilstošas ​​drošības stratēģijas.

Kursa noteikšana nākotnei

Štata valdība jau ir veikusi pasākumus, lai samazinātu birokrātiju un palīdzētu lauksaimniekiem. Viens piemērs ir materiālu plūsmas bilances atcelšana, kas novērš birokrātiskos šķēršļus uzņēmumiem. Arī politiskais atbalsts, piemēram, lauksaimniecības dīzeļdegvielas pilnīga atmaksa, liecina, ka lauksaimniecība tiek uztverta nopietni.

2018. gadā aizsāktā dialoga procesa “Lauksaimniecības nākotne” ietvaros tika izstrādātas 24 tēzes ilgtspējīgai lauksaimniecībai. Valsts valdība meklē inovatīvus projektus, kas varētu īstenot šīs tēzes. Šim nolūkam tiek piešķirta balva “Lauksaimniecības nākotne” ar naudas balvu 10 000 eiro. Interesenti var pieteikties līdz 2025. gada 31. oktobrim.

Lauksaimniecība Šlēsvigā-Holšteinā joprojām ir moderna un dinamiska joma, kas ir ārkārtīgi svarīga ne tikai reģionam, bet arī Vācijai kopumā. NORLA parāda, kā tradīcijas un inovācijas var lieliski apvienot, un sniedz skatījumu uz ilgtspējīgu nākotni lauksaimniecībā.