Drones virs Šlēsvigas-Holšteinas: prokuratūra izmeklē!
Flensburgas prokuratūra izmeklē bezpilota lidaparātu novērojumus saistībā ar kritisko infrastruktūru. Drošības eksperti brīdina par hibrīdkaru.

Drones virs Šlēsvigas-Holšteinas: prokuratūra izmeklē!
Pēdējo nedēļu laikā ziņojumi par bezpilota lidaparātu novērojumiem Šlēsvigā-Holšteinā izraisījuši lielu ažiotāžu. 2025. gada 1. oktobrī, dienā, kad jautājums tika apspriests valsts parlamenta Iekšlietu un juridiskajā komisijā, situācija izrādījās sarežģīta. Flensburgas prokuratūra sākusi izmeklēšanu pret nezināmām personām aizdomās par darbību, kas apdraud drošību. Kā ziņo ndr.de, vecākā valsts prokurore Stefānija Gropa steidzami brīdināja par iespējamiem draudiem Vācijas Federatīvās Republikas vai Sabīnes ministres drošībai. Süterlina-Vāka (CDU) uzsvēra, ka pašlaik nav konkrētas draudu situācijas.
Diskusija par bezpilota lidaparātu lidojumiem, kas notikuši pār kritisko infrastruktūru, piemēram, Ķīles universitātes slimnīcu, ThyssenKrupp Marine Systems zemūdeņu būvētavu un citām jutīgām vietām, rada daudz jautājumu. Ministrs apstiprināja, ka pēdējo mēnešu laikā ir bijuši atkārtoti novērojumi, taču daži no tiem klasificēti kā nekritiski. Tomēr aizdomas, ka bezpilota lidaparāti izmantoti tieši objektu mērīšanai, raisa uzacis. Vēl viens sprādzienbīstams aspekts: ekspertiem ir aizdomas, ka daži bezpilota lidaparāti varētu būt palaisti no kuģiem Ziemeļu vai Baltijas jūrā. sueddeutsche.de uzsver, ka Šlēsvigas-Holšteinas drošības iestādēm nav aizdomas par būtisku spiegošanas vērtību aiz tālredzības. ir bažas par iespējamiem atbalstītājiem.
Politiskās reakcijas un pasākumi
Nesenie incidenti ir satraukuši ne tikai politisko lēmumu pieņēmējus Šlēsvigā-Holšteinā, bet arī izraisījuši diskusijas visā valstī. Federālais iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts (CSU) paziņoja, ka vairāk ieguldīs iekšējā drošībā, un Krievijas hibrīduzbrukumu draudi tiek klasificēti kā "visuresoši". zeit.de raksts attiecas uz plānoto jauno aviācijas drošības likumu, kura mērķis ir atvieglot cīņu pret droniem. Nākamajos gados neatgriezeniski tiek prognozēta bruņošanās sacensība starp dronu draudiem un to aizsardzību.
Sütterlin-Waack aicina uz vispusīgu sadarbību ar dažādām federālajām iestādēm, tostarp Federālo policiju un Federālo kriminālpolicijas biroju. Tikmēr Valsts policija izstrādā drona koncepciju, kuras mērķis ir atklāšana, pārbaude un iejaukšanās. Valsts parlamenta deputāti pauda bažas par tā dēvēto lidojumu grupu novērojumiem un iespējamu cilvēku identificēšanu.
Ietekme un perspektīvas
Drošības situācija Šlēsvigā-Holšteinā joprojām ir saspringta. Ministrs aicina piešķirt vairāk kompetenču Bundesvēram, lai tiktu galā ar iespējamiem hibrīddraudiem. Lai gan daži novērojumi tiek uzskatīti par nekritiskiem, sabiedrības bažas nav nepamatotas. Šie incidenti liek uzdot jautājumu, kā Vācija var efektīvi reaģēt uz šādiem draudiem. Federālais iekšlietu ministrs Dobrindts arī skaidri norādīja, ka ne katrs bezpilota lidaparāts, tostarp ārvalstu spēku kontrolētais, automātiski rada draudus. Taču bailes saglabājas, jo īpaši par šo lidojumu iespējamiem motīviem: reaģēšanas spēju pārbaudīšanu un nenoteiktības radīšanu iedzīvotāju vidū.
Arī dāņi ir reaģējuši un izteikušies, ka nav izslēgts profesionāla aktiera hibrīduzbrukums. Drošības iestādes izmisīgi strādā pie labākas agrīnās brīdināšanas sistēmas, savukārt diskusija par Krievijas kā aizdomās turētā dalībnieka lomu turpinās nemitīgi. Ziņojumi par bezpilota lidaparātu novērojumiem, iespējams, varētu būt tikai sākums jaunai drošības pārvaldības realitātei Eiropā.