Desmit gadus pēc Mēs to varam izdarīt: Vācijas sašķeltā bēgļu politika

Desmit gadus pēc Mēs to varam izdarīt: Vācijas sašķeltā bēgļu politika

Tieši pirms desmit gadiem, 2015. gada 2. septembrī, Angela Merkele veidoja Vācijas bēgļu politiku ar savu spēcīgo teikumu “Mēs to varam”. Toreiz Vācija saskārās ar vienu no lielākajām bēgļu kustībām kopš Otrā pasaules kara. Apmēram 800 000 cilvēku stāvēja pie valsts robežām, meklējot drošību un labāku dzīvi. Tomēr šī sākotnējā uzņemšanas kultūra gadu gaitā ir būtiski mainījusies. n-tv ziņo, ka optimismu ir nomainījusi vilšanās.

Kopš tā laika politiskās vēsmas ir mainījušās. Saskaņā ar jaunākajām aptaujām Alternatīva Vācijai (AfD) ir populārākā politiskās dienaskārtības veidotāja partija, kuras centrālais jautājums vienmēr ir bēgļi. CDU un CSU ir novērsušās no Merkeles sākotnējā kursa, un izolācija tagad šķiet jaunais stundas moto. ikdienas ziņas rāda, ka pat luksoforu koalīcija ir ieviesusi robežkontroli un atgrūž patvēruma meklētājus uz robežām.

Integrācijas izmaiņas

Mainīgā bēgļu situācija nes ne tikai izaicinājumus, bet arī progresu. Kopš 2015. gada aptuveni 64% bēgļu ir atraduši darbu, taču integrācija joprojām ir izaicinājums. Joprojām pastāv grūtības, jo īpaši ar kvalifikāciju atzīšanu un bērnu aprūpi. Dzīves dārdzība ir pieaugusi, un diskusija par piekļuvi darba tirgum daudzām ukraiņu sievietēm, kuras pagājušajā gadā ieradās Vācijā, tagad ir kļuvusi par karstu tēmu.

Lai gan kopējais noziedzības līmenis ir samazinājies, statistika liecina, ka ārzemnieki arvien biežāk tiek uzskatīti par aizdomās turamajiem. Tas rada bažas, jo īpaši attiecībā uz jauniem vīriešiem, kuri ir piedzīvojuši vardarbību. Pērn reģistrēti vairāk nekā 20 000 deportāciju, kas ir pieaugums par 20%. Atgriešanās stimuli un deportācijas ir daļa no integrācijas paketes, kas, neskatoties uz visiem centieniem, saskaras ar izaicinājumiem.

Politiskās reakcijas un nākotnes plāni

Pati Merkele aizstāv savu toreizējo lēmumu neslēgt robežas un uzsver, ka pagātnes mācības paliks svarīgas arī nākotnē. Tikmēr Vācija un ES strādā pie pasākumiem, lai samazinātu imigrācijas skaitu, tostarp maksājumus tādām valstīm kā Tunisija un Lībija. Tālākais risinājums jāmeklē ar jauno Kopējo patvēruma sistēmu (KEPS), kas no nākamā gada piedāvās iespēju veikt patvēruma procedūras pie ES ārējām robežām.

Politiskie apstākļi joprojām ir saspringti. AfD ir pārtapusi no mērenākas partijas Bernda Luka vadībā par radikālāku kustību, kurā migrācija un iespējamā “imigrantu islamizācija” ir dominējošās problēmas. Kamēr citas partijas cīnās, lai rastu risinājumu AfD argumentiem, plaisa starp politiskajām nometnēm Vācijā joprojām ir manāma.

Jāskatās, kā migrācijas spiediens attīstīsies tālāk. Lai gan patvēruma pieteikumu skaits sarūk, pēdējo gadu pieredze liecina, ka nākotnē būs arī jauni izaicinājumi. Teikums “Mēs to varam” atbalsojas un arvien vairāk kļūst par rītdienas politisko lēmumu pārbaudes akmeni.