Dr. Skorca-Leša iedvesmo jauniešus ar kvantu fizikas iniciatīvām

Dr. Skorca-Leša iedvesmo jauniešus ar kvantu fizikas iniciatīvām

Novembrī notika aizraujoša diena zinātnei, kad doktorei Sesilijai Skorcai-Lešai tika piešķirts Federālais Nopelnu krusts. Ar šo balvu tiek novērtēti viņas kā astronomes sasniegumi LMU Minhenē un viņas apņemšanās mācīt fiziku jauniešiem. Dr. Skorca-Leša ir izvirzījusi savu misiju padarīt sarežģīto kvantu fizikas pasauli taustāmu, un tādējādi viņa īsteno svarīgu izglītības pieeju.

Viņas grāmata “Kvantu fizika gājējiem” ir par kvantu pasaules noslēpumu skaidrošanu saprotamā valodā. Ar to palīdz daktere Skorca-Leša ne tikai atbalsta bērnus un jauniešus, bet arī skolotājus ar dažādām apmācību programmām. Kopā ar vīru profesoru Haraldu Lešu viņi, cita starpā, piedāvā programmu “Klimata pārmaiņas: izpratne un rīcība”, kurā aplūkota zeme un ilgtspējīga attīstība.

Kvantu fizika un tās nozīme

Kas patiesībā padara kvantu fiziku tik īpašu? Kvanti ir niecīgas enerģijas paketes, kas nenotiek nepārtraukti, bet gan atsevišķās vienībās. Šī daļiņu pozīcijas nenoteiktība ne tikai ļauj iegūt aizraujošas teorētiskas koncepcijas, bet arī veido pamatu tehnoloģijām, kas veido mūsu ikdienas dzīvi: no viedtālruņiem līdz medicīniskām ierīcēm, piemēram, CT un MRI, līdz augstas veiktspējas mikroshēmām. Kvantu fizikas noteikumi ir svarīgs pamats daudziem mūsdienu sasniegumiem.

Īpaši skolā ir izšķiroša nozīme, lai skolēni attīstītu izpratni par šādām tēmām. Tāpēc doktors Skorca-Lešs nodibināja astronomijas skolu, kas atbalsta gan skolotājus, gan studentus. Materiāli mācībām ir pieejami bez maksas ar Sparkasse fonda palīdzību un atbalsta tādus projektus kā “Klimata čemodāns” un “Zilā pērle” ar eksperimentālām pieejām.

Skats uz zemi un tās resursiem

Svarīgs aspekts doktora Skorzas-Leša darbā ir arī uzsvērt Zemi kā vienīgo apdzīvojamo planētu. Šim ieskatam vajadzētu mudināt mūs labāk izmantot savus resursus un palielināt izpratni par klimata pārmaiņām. 8. novembrī LMU Fizikas fakultātē gaidāmā Kvantu fizikas diena sniegs iespēju dalīties ar šīm zināšanām plašākā mērogā.

Runājot par resursiem, ģeoloģiska parādība, kuru nevajadzētu pieminēt, ir riolīts, vulkānisks iezis, kas pārsteidz ar savu augsto silīcija saturu. Riolīts veidojas no magmas, kas ātri atdziest virspusē un ir pazīstama ar savu stiklveida vai smalkgraudainu tekstūru. Šim materiālam kopš aizvēstures ir bijusi liela nozīme būvniecības nozarē un arī instrumentu ražošanā. Riolīta izmantošana ilustrē, kā materiāli no mūsu zemes ir noderīgi daudzās mūsu civilizācijas jomās.

Rezumējot, var teikt, ka sarežģītu zinātnisku tēmu komunikācijai, ko veic tādas personības kā Dr. Sesīlija Skorca-Leša, kā arī resursu, piemēram, riolīta, lietderīgai izmantošanai ir liela nozīme mūsu sociālajā attīstībā. Nevaram vien sagaidīt, kā attīstīsies turpmākie izglītības projekti un kādu ietekmi tie atstās uz nākamo paaudzi.