Hohenlohekreisam draud drakoniski taupības pasākumi – rajona administrators uzsver: Izejas nav!

Hohenlohekreisam draud drakoniski taupības pasākumi – rajona administrators uzsver: Izejas nav!

Pašvaldību finansiālā situācija ir sasniegusi vēsturiski zemāko līmeni. Jo īpaši Hohenlohe rajonā, kur apgabala administrators Ians Schölzel ir amatā kopš 2024. gada maija, ir jāveic radikāli pasākumi, lai nodrošinātu rajona budžetu 2026. gadam. Voice.de Kā ziņo Schölzel, ir skaidrs vēstījums: iesaistieties, lai izstrādātu taupības budžetu. Ņemot vērā pašreizējās finansiālās grūtības, tas ir vairāk nekā nepieciešams.

Vadība jāsāk ar sevi. Ietaupījumi ir neizbēgami, un komanda ir apņēmusies ilgtspējīgi pārskatīt struktūras un procesus. Apgabala administrators un viņa kasieris tikšanās reizē joko par finansiālo situāciju, taču situācijas nopietnība nevienam nav zudusi. Schölzel arī pieprasa, lai federālā valdība veiktu pasākumus, lai uzlabotu situācijas pasliktināšanos, īpaši sociālajos jautājumos, kur pārmērīgi uzdevumi ir apgrūtinoši.

Plaši izplatīta problēma

Dramatiskā finansiālā situācija Hohenlohes rajonā nav atsevišķs gadījums. Kā liecina Vācijas Pilsētu asociācijas aptauja, 95% pilsētu savu budžeta situāciju nākamajos piecos gados vērtē kā diezgan sliktu vai ļoti sliktu. Skaļi tagesschau.de 37% pilsētu vairs nevar nodrošināt sabalansētu budžetu, un 47% ir atkarīgi no rezervēm. Tāpēc Pilsētu asociācijas prezidents Markuss Lēvs aicina steidzami reformēt parādu bremzi, jo problēmas ir strukturālas un tās nav pašu pilsētu radītas.

Pieaugošie sociālie izdevumi ir milzīgs slogs, ar kuru pilsētām ir grūti tikt galā pašām. Arvien vairāk uzdevumu tiek nodoti pašvaldībām, nesniedzot nepieciešamo finansiālo atbalstu no federālajām vai štatu valdībām. Šai attīstībai ir taustāmas sekas: ir manāmi samazinājumi peldbaseinu, vietējā transporta un citu komunālo pakalpojumu jomā — situācija, kas tieši ietekmē iedzīvotājus.

Ilgtermiņa iedarbība

The Bertelsmana fonds ziņo, ka pašvaldību finansiālā situācija 2024. gadā turpināja pasliktināties, stagnējot nodokļu ieņēmumiem un nevaldāmam pieaugot galvenajos izdevumu veidos, piemēram, personālam un sociālajiem pakalpojumiem. Inflācija ir pastāvīgi palielinājusi tēriņu līmeni, kas vēl vairāk apdraud pašvaldību finansiālās iespējas rīkoties. Nepieciešama arī valsts reforma, lai optimāli nodrošinātu pašvaldību uzdevumus un skaidrāk reglamentētu atbildību par finansējumu.

Šobrīd atliek tikai cerēt, ka griba mainīties nāk ne tikai no pašvaldībām, bet arī saņem atbalstu no augstākajām institūcijām. Pašvaldības pakalpojumiem ir izšķiroša nozīme ne tikai infrastruktūrai, bet arī sabiedrības sociālajai kohēzijai — faktu, ko nekad nevajadzētu aizmirst.