Pensija apdraudēta? Zaļie aicina uz pilsoņu padomi jauniem risinājumiem!

Pensija apdraudēta? Zaļie aicina uz pilsoņu padomi jauniem risinājumiem!

Zaļā politiķe Rikarda Langa debatēs par pensiju apdrošināšanas nākotni aicina ieviest pilsoņu padomi. Viņa uzsver, ka pilsoņu līdzdalības iespēja Vācijā ir ļoti ierobežota federālā līmenī. Pēc Langa teiktā, jo īpaši jaunā paaudze zaudē uzticību esošajai pensiju sistēmai, savukārt “uzplaukuma” paaudze, kas dzimusi no 50. gadu beigām līdz 60. gadu beigām, tagad aiziet pensijā. Empīriskie pētījumi liecina, ka 82 procentiem vāciešu ir radies iespaids, ka viņus politiski nedzird. Langs iestājas par to, lai iedzīvotājiem būtu kopīgi jāapspriež sociālās drošības sistēmas, un uzsver pārmērīgās prasības, ko viņiem uzliek sociālās apdrošināšanas iemaksas. Pilsoņu asambleja varētu izstrādāt vērtīgus ieteikumus rīcībai, ko pēc tam iesniegt Bundestāgam.

Bet kā darbojas šāda pilsoņu sapulce? Saskaņā ar informāciju no ikdienas ziņas To veido 160 nejauši izvēlēti cilvēki vecumā no 16 gadiem, kuri ir steidzami nepieciešami, lai atspoguļotu sabiedrības uzskatus un daudzveidību. Šim pilsoņu līdzdalības veidam Vācijā ir senas tradīcijas. Kopš 1972. gada kopumā ir bijušas 298 tiesvedības, kurās iesaistīti aptuveni 35 500 cilvēku. Mērķis ir atspoguļot sabiedrību caur reprezentatīvām grupām. Taču līdz šim iedzīvotāju padomju darbība netika reģistrēta centralizēti, un tagad tas mainīsies.

Pilsoņu līdzdalība un tiešā demokrātija

Iedzīvotāju lielākas līdzdalības nozīmi uzsver arī iniciatīvas “More in Common” aptaujas rezultāti. Tas liecina, ka lielākā daļa vāciešu ir neapmierināti ar demokrātijas stāvokli. Saskaņā ar Pilsoņu padome 70,3 procenti aptaujāto piekrīt, ka, lai stiprinātu uzticēšanos demokrātijai, ir nepieciešamas plašākas iespējas iedzīvotājiem līdzdarboties. Vairāk nekā 64 procenti atbalsta pilsoņu padomju izveidi, lai izstrādātu piedāvātos risinājumus. Nejauši izvēlēto pilsoņu sapulču un valsts mēroga referendumu kombinācija tiek vērtēta kā ārkārtīgi pozitīva.

Pilsoņu līdzdalība var ne tikai risināt problēmas, bet arī stiprināt politisko interesi un uzticēšanos demokrātijai. Langs dedzīgi iestājas par to, lai šādas procedūras būtu saistošas, lai izvairītos no fiktīvas līdzdalības. Viņa norāda, ka pēdējās iedzīvotāju sapulces 160 deputāti Bundestāga prezidentam Šoblem izvirzīja konkrētas prasības, kas dotu iespēju nopietni apspriest šos jautājumus.

Pilsoņu padomes kā pārmaiņu pionieri

Pēdējos gados arvien vairāk uzmanības centrā ir pilsoņu asamblejas. Laikā no 2010. līdz 2019. gadam notika vidēji sešas pilsoņu asamblejas gadā, savukārt no 2020. līdz 2023. gadam tās bija gandrīz 30 gadā. Šī attīstība liecina, ka pieaug nepieciešamība un interese par tiešo demokrātiju. Pilsoņu asambleja notiek pēc strukturēta procesa: sākot ar tēmu definēšanu un dalībnieku nejaušu atlasi, beidzot ar padomiem un rīcības ieteikumu izstrādi. Šādus ieteikumus drīzumā varētu attiecināt arī uz pensiju politiku, lai kaut kādā mērā mazinātu plaisu starp sabiedrību un politiku.

Tāpēc debates par pilsoņu padomēm un tiešo demokrātiju rit pilnā sparā. Ar pilsoņu balsīm politisko lēmumu pieņemšanu varētu padarīt ne tikai pārredzamāku, bet arī godīgāku. Galu galā tas ir par to, lai cilvēkiem, kurus ietekmē politiskie lēmumi, būtu iespēja tajos aktīvi piedalīties.