Drona trauksmes trieciens: Minhenes lidosta paralizēta – drošība apdraudēta!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Dronu novērojumi virs Bundesvēra vietām un lidostām Vācijā un Dānijā palielina bažas par drošību reģionā.

Drohnensichtungen über Bundeswehrstandorten und Flughäfen in Deutschland und Dänemark erhöhen Sicherheitsbedenken in der Region.
Dronu novērojumi virs Bundesvēra vietām un lidostām Vācijā un Dānijā palielina bažas par drošību reģionā.

Drona trauksmes trieciens: Minhenes lidosta paralizēta – drošība apdraudēta!

Šodien, 2025. gada 3. oktobrī, nopietna drošības problēma Vācijā kļūst arvien taustāmāka. Drons riņķoja ap Bundesvēra vietu un paralizēja Minhenes lidostu. Par to cita starpā ziņoja Attēls. Pārsteidzoši, ka piektdienas vakarā virs Šlēsvigas-Holšteinas tika ziņots arī par “dronu spietu” novērošanu.

Federālais iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts komentēja šos notikumus un identificēja "pastiprinātus drošības draudus" Vācijai. Viņš draudus raksturo kā “abstraktus”, bet tajā pašā laikā “ļoti konkrētus” atsevišķos gadījumos. Dobrindts norāda, ka šie bezpilota lidaparātu pārlidojumi ietver arī "spiegošanas komponentu", un paziņo par drošības iestāžu kompetences pārstrukturēšanu. Šīs likuma izmaiņas ir svarīgas, lai aizsargātu kritisko infrastruktūru un lielas cilvēku pulcēšanās.

Juridiskās izmaiņas fokusā

Plānoto pasākumu centrālais punkts ir tas, ka Bundesvēram turpmāk jābūt juridiski pilnvarotam sadarboties ar policiju, lai atklātu, pārtvertu un, ja nepieciešams, notriektu dronus. Šoruden paredzēts prezentēt jaunu Aviācijas drošības likuma redakciju. Dobrindts runāja par "bruņošanās sacensībām starp bezpilota lidaparātu draudiem un bezpilota lidaparātu aizsardzību" un izklāstīja tehniskos un operatīvos pasākumus, kam būtu jāveicina dronu atklāšana, klasificēšana un elektroniskā aizsardzība.

Pasākumi ietver arī traucētāju un sistēmu izmantošanu, kas var pārņemt bezpilota lidojošu objektu kontroli. Atliek noskaidrot, kā šīs izmaiņas tiks īstenotas patiesībā un vai tās patiešām ir risinājums draudīgajai situācijai, ko Dānija jau ir piedzīvojusi, novērojot neidentificētus dronus virs militārajām bāzēm.

Starptautiskā situācija un iespējamie iemesli

Dānijā premjerministre Mete Frederiksena ziņoja par "hibrīduzbrukumiem", ko varētu aplūkot Ukrainas kara kontekstā. Krievija ir noliegusi jebkādu līdzdalību, lai gan pirms divām nedēļām daži Krievijas bezpilota lidaparāti ielidoja Polijas gaisa telpā un tos pārtvēra NATO. Ir parādījušies arī ziņojumi par bezpilota lidaparātiem no Rumānijas.

Lai aizsargātu Eiropas gaisa telpu, ES plāno izveidot aizsardzības sistēmu, tā saukto dronu sienu, kas nākotnē novērsīs drošības nepilnības. Tādā valstī, kas apzinās veselību, piemēram, Vācija, šādi draudi ir jāuztver nopietni, un ir skaidrs, ka šeit ir ļoti svarīgi rīkoties.