Brēmenē aizdomas par putnu gripu: stājas spēkā aizsardzības pasākumi hobiju īpašniekiem

Brēmenē aizdomas par putnu gripu: stājas spēkā aizsardzības pasākumi hobiju īpašniekiem

Pašlaik Brēmenē vērojamas satraucošas norises saistībā ar putnu gripu. Atkal Vēzera kurjers ziņots, oktobra beigās laboratoriskai pārbaudei tika iesniegti divu savvaļas putnu paraugi. Šo izmeklēšanu rezultāti vēl tiek gaidīti, taču situācija tiek rūpīgi uzraudzīta. Pašlaik Brēmenē nav apstiprinātu putnu gripas gadījumu, taču aizsardzības un uzraudzības zonas tika izveidotas pēc slimības uzliesmojuma dējējvistu fermā Stīrā 17.oktobrī.

Aizsargjoslas rādiuss ir trīs kilometri, savukārt uzraudzības zona aptver desmit kilometru rādiusu. Šīs zonas cita starpā ietekmē daļu no Hahtingas un Brēmenes lidostas, savukārt Vahrs, Horn-Lehe un Hemelingena neatrodas uzraudzības zonā. Abās zonās mājputniem ir stingras izmitināšanas prasības, un arī ārpus šīm zonām mājputnus ieteicams turēt telpās. Staļļa prasība, kas ir spēkā līdz 2025. gada 17. novembrim, skar aptuveni 3000 mājputnu.

Putnu gripa H5N1 un tās sekas

Taču putnu gripa izplatās ne tikai Brēmenē. H5N1 vīruss 2025. gada rudenī agri un intensīvi izplatījās visā Vācijā. Lai risinātu situāciju, jau ir nācies nogalināt vairāk nekā 500 000 mājas un savvaļas putnu, lai novērstu turpmāku izplatīšanos, ziņo. rnd.de. Federālais ministrs Aloizs Rainers aicina sabiedrību mācīt par pastiprinātiem aizsardzības pasākumiem un aicina mājputnu audzētājus stingri ievērot higiēnas noteikumus un izvairīties no saskares ar savvaļas putniem.

Īpaši skartas ir Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes, Lejassaksija un Brandenburga, kur no vīrusa jau ir miruši daudzi dzīvnieki, īpaši dzērves. Piemēram, Lejassaksijā bija jāiznīcina 20 500 tītaru, bet Mēklenburgā-Priekšpomerānijā lielās fermās ar dējējvistām kopumā bija jānogalina gandrīz 150 000 dzīvnieku. Brēmenē skarti arī ap 30 hobiju aizsardzības zonā, bet ap 280 uzraudzības zonā cieš no jaunajiem noteikumiem.

Padomi putnkopjiem

Mājputnu inficēšanās ar H5N1 simptomi ir satraucoši. Slimiem dzīvniekiem ir apātija, atteikšanās ēst, paaugstināts drudzis, caureja un elpošanas problēmas. Putnkopjiem rūpīgi jāuzrauga savi dzīvnieki un, ja rodas aizdomas par gadījumiem, jāinformē veterinārais birojs. Kā ikdienas ziņas uzsver, ka ir svarīgi neaiztikt slimus vai beigtus savvaļas putnus un turēt no tiem tālāk suņus. Pēc ekspertu domām, pārnešana uz cilvēkiem joprojām ir maz ticama, taču piesardzības pasākumiem joprojām ir jāpiešķir galvenā prioritāte.

Veselības iestādes cenšas izvērtēt riskus un nepieciešamības gadījumā noteikt jaunus aizsardzības pasākumus atkarībā no laboratorisko izmeklējumu rezultātiem. Cerams, ka situāciju drīzumā izdosies kontrolēt, lai aizsargātu šīs krīzes skartos putnkopjus un efektīvi apturētu vīrusa izplatību.