Dūraiņu krabju mēris: pētnieki izmanto slazdus Vēzerā!

Dūraiņu krabju mēris: pētnieki izmanto slazdus Vēzerā!

Invazīvais dūrainis krabis, kas savulaik ar kuģu balasta ūdeni nokļuva Eiropā no tālās Ķīnas, ir nopietna problēma Ziemeļjūras reģiona vietējai florai un faunai. Pētnieku komanda no Alfrēda Vegenera institūta (AWI) Brēmerhāfenē tagad ir sākusi novatorisku projektu, lai novērstu šo apdraudējumu. Vēzeru Brēmenē plānots slēgt ar speciāliem slazdiem, lai labāk kontrolētu šo krabju populāciju. [ZDF] ziņoja par pirmajām instalācijām aprīlī.

Dūrainais krabis ir ne tikai traucēklis zvejniekiem un dabas aizsardzības speciālistiem, bet arī viena no visvairāk baidītajām invazīvām sugām Vācijā. Tas var nobraukt līdz desmit kilometriem dienā un katru pavasari migrē pa ūdeņiem, lai ieplūstu arvien tālāk upēs. Salīdzinājumam, vietējā fauna diez vai uzdrošinās veikt šādu migrāciju. Kamēr krabji savā vidē vairojas zibens ātrumā – mātītes dēj līdz pat miljonam olu –, tam ir letāla ietekme arī uz citu dzīvnieku sugu populācijām. Saskaņā ar zvejnieku ziņojumiem skartajās teritorijās ir samazinājies tārpu, kukaiņu un gliemeņu skaits. [Rajona laikraksts] atklāj kaitējumu, ko krabji nodara zvejas tīkliem, un rada spiedienu uz ekosistēmām.

Unikāli slazdi Vēzeram

Brēmenes barjerā uzstādītie slazdi ir īpaši izstrādāti, lai bloķētu krabju ceļu atpakaļ uz Ziemeļjūru. Pārdomātā procedūrā slazdus var uzstādīt zemā ūdens līmenī, neradot lielus traucējumus ekosistēmā. Pētnieki ir pārliecināti: viņi sagaida, ka 80 līdz 90 procenti migrējošo krabju iekritīs lamatās. Viņi arī vēlas noķert pieaugušos krabjus to atgriešanās migrācijas laikā. [ZDF]

Šis pasākums ir paredzēts ne tikai kā kontrole, bet arī kā daļa no lielāka projekta. Projektā “Clancy” tiek pētīts, vai lamatas koncepciju var ieviest arī citās upju sistēmās. Turklāt AWI komanda sacenšas ar mērķi attīstīt nozvejoto krabju ilgtspējīgu izmantošanu. Šobrīd daudzi no notvertajiem īpatņiem nonāk biogāzes stacijās, galvenokārt piesārņojuma dēļ. Neskatoties uz to, tiek strādāts pie to pārstrādes - no liofilizētiem krabjiem jau tiek gatavoti milti, kurus izmanto kā zivju miltu aizstājēju dzīvnieku barībā.

Globālie izaicinājumi un vietējie risinājumi

Problēma ar invazīvām sugām, piemēram, dūraiņu krabjiem, ir ne tikai reģionāla, bet arī globāla problēma. Pasaules Bioloģiskās daudzveidības padome IPBES nesen publicēja novērtējumu, kurā apkopota invazīvo svešzemju sugu negatīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām. Tiek uzsvērts, ka šādu sugu radītais apdraudējums nākotnē var pieaugt, īpaši cilvēku darbības dēļ. [IPBES] aicina steidzami rīkoties, lai novērstu bioloģiskos iebrukumus.

Kopumā tas parāda, ka darbs pie slazdu koncepcijas piedāvā svarīgas pieejas cūkkrabja apkarošanai. Holistiska pieeja, kas ietver gan krabju kontroli, gan izmantošanu, varētu ļaut labāk pārvaldīt šīs invazīvās sugas radītās problēmas un aizsargāt vietējās ekosistēmas.

Lai iegūtu plašāku informāciju par tēmu un pašreizējām norisēm, ir vērts ieskatīties plašsaziņas līdzekļu ziņojumos: [ZDF], [Kreizeitung] un [IPBES] visaptverošajā analīzē.