Vācija nokavējusi klimata sociālā plāna termiņu – apdraudēti 5,3 miljardi!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Vācija ir nokavējusi klimata sociālo plānu termiņu, kā rezultātā ES fonds var radīt miljardus lielus zaudējumus.

Deutschland hat den Fristablauf für Klimasozialpläne verpasst, was milliardenschwere Verluste aus dem EU-Fonds zur Folge haben könnte.
Vācija ir nokavējusi klimata sociālo plānu termiņu, kā rezultātā ES fonds var radīt miljardus lielus zaudējumus.

Vācija nokavējusi klimata sociālā plāna termiņu – apdraudēti 5,3 miljardi!

Nacionālo klimata sociālo plānu iesniegšanas termiņš ES Komisijā beidzās 2025. gada 30. jūnijā – termiņu, kuru Vācija neievēroja. Tā rezultātā Vācija varētu ciest zaudējumus līdz pat 5,31 miljardam eiro no jaunā ES klimata sociālā fonda, ziņo [fr.de](https://www.fr.de/politik/merz-verpasst-klimasocialplan- Frist-deutschland-koennten-hohe-kosten-entlassen-zr-93808618.html). Federālās vides ministrijas pārstāvis paskaidroja, ka joprojām tiek strādāts pie finansējuma priekšlikumiem, savukārt melnsarkanā federālā valdība vēl nav iesniegusi nekādus konkrētus pasākumus pilsoņu atbalstam.

Šim nokavētajam termiņam var būt tālejošas sekas. Tādi kritiķi kā Zaļās partijas līderis Fēlikss Banašaks vēstulē kancleram Frīdriham Merzam un finanšu ministram Larsam Klingbeilam brīdināja par nozīmīgām sekām. ES Klimata sociālais fonds, kas ir daļa no topošās ES emisiju tirdzniecības sistēmas ETS II, stāsies spēkā 2027. gadā, un ir paredzēts, lai mazinātu sociālās grūtības, ko rada CO₂ cenu noteikšana. Fondam ir potenciāls nodrošināt Vācijai 7,1 miljardu eiro, ja tiek nodrošināts pašu ieguldījums 1,77 miljardu eiro apmērā, kas līdz šim ir neskaidrs.

Klimata sociālais fonds un tā mērķi

Klimata sociālā fonda mērķis ir palīdzēt mājsaimniecībām, kuras skar oglekļa cenas, kas nozīmē, ka tas atbalsta pasākumus enerģētikas un mobilitātes nabadzības apkarošanai. Europarl.europa.eu uzsver, ka ES plāno pieņemt kopējas mājsaimniecības piekļuves enerģētikas definīcijas – enerģētiskā nabadzība un mobilitāte. cīnās ar augstām transporta izmaksām vai ierobežotu piekļuvi pieejamam transportam – radīt. Īpaša uzmanība tiek pievērsta attāliem vai nelabvēlīgiem reģioniem, piemēram, salām vai kalnu apgabaliem.

Lai piekļūtu fonda resursiem, dalībvalstīm ir jāizstrādā valsts sociālā klimata plāni. Šie plāni jābalsta uz valsts mēroga konsultācijām, un tajos jāiekļauj visi plānotie pasākumi maznodrošināto mājsaimniecību, transporta lietotāju un mikrouzņēmumu atbalstam. Climate.ec.europa.eu skaidro, ka sociālā klimata plāna mērķis ir sniegt atbilstošas ​​atbildes uz klimata pārmaiņu radītajām problēmām, veicot ieguldījumus energoefektivitātē, ēku renovācijā un atbalstot mazemisiju pasākumus.

Īstenošanas izaicinājums

Pašreizējā federālā valdība tagad saskaras ar lielu izaicinājumu. Saskaņā ar pašreizējiem plāniem sākotnējais apjoms 2026. gadam būtu pieejams 320 miljonu eiro apmērā, kam sekos aptuveni 800 miljoni eiro ik gadu turpmākajos gados. 18 vides, klimata un sociālās asociācijas jau ir iesniegušas priekšlikumus ātrai transporta un būvniecības nozaru pārstrukturēšanai, kas ietver investīcijas siltumsūkņos, e-mobilitātes paplašināšanu un valsts mēroga sociālo biļeti.

Galvenais ir laiks: vecā luksoforu valdība jau bija izsludinājusi “klimata naudu”, taču tā tika neadekvāti īstenota. Klimata sociālais fonds ir liels solis ceļā uz sociālo un ekoloģisko taisnīgumu, taču tagad ir jāizstrādā dzīvotspējīgi plāni, lai realizētu taisnīgas un sociāli pieņemamas pārejas priekšrocības.