Būvniecības haoss ap Zemes māju: izmaksas eksplodē līdz 400 miljoniem eiro!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Hamburgas "Zemes māja" klimata izpētei ir stipri aizkavējusies. Ir ziņojumi par izmaksu sprādzieniem un ūdens bojājumiem.

Hamburgs "Haus der Erde" für Klimaforschung verzögert sich stark. Über Kostenexplosion und Wasserschäden wird berichtet.
Hamburgas "Zemes māja" klimata izpētei ir stipri aizkavējusies. Ir ziņojumi par izmaksu sprādzieniem un ūdens bojājumiem.

Būvniecības haoss ap Zemes māju: izmaksas eksplodē līdz 400 miljoniem eiro!

Hamburgas universitātes “Zemes māja” – projekts, kas, visticamāk, ieies problemātisko būvprojektu annālēs, gadiem ilgi velkas kā košļājamā gumija. Jaunajai klimata izpētes un ģeozinātņu ēkai sākotnēji bija jābūt pabeigtai līdz 2016. gadam, taču būvniecības darbi tika ievērojami aizkavēti plānošanas kļūdu, būvniecības aizkavēšanās un galu galā nopietnu ūdens bojājumu dēļ. Kopš tā laika izmaksas ir strauji pieaugušas un tagad ir 373 miljoni eiro, kas ir daudz vairāk nekā sākotnēji lēstie 177 miljoni eiro. Tā ziņo Welt.

Hamburgas pilsēta pašlaik ir aizturēta, līdz būs pieejami galīgie ziņojumi par ūdens postījumiem. Nāk finanšu murgs: Hamburgas Universitātei jārēķinās ar ikgadējo īres izmaksu pieaugumu no 11 miljoniem eiro līdz 17 miljoniem eiro. Šo pieaugumu pirmām kārtām rada debesīs kāpušās būvniecības izmaksas, kas pat pārsniedz 400 miljonus eiro. Ēkas nodošana sākotnēji bija plānota 2024. gadā, taču tagad tas ir kļuvis tālu.

Būvlaukuma psihodrāma

“Zemes nama” problēmas ir tālejošākas, nekā baidās. 2024. gada vasarā ūdens no sprinkleru sistēmas appludināja pagrabu un radīja milzīgus postījumus. Ziņojumi no NDR liecina par 1900 kvadrātmetriem noņemtas grīdas, kas jau ir atvērtas. Ieskaitot tīrīšanu un dezinfekciju, tika pievienota vēl 10 000 kvadrātmetru betona platība. Sēnīšu un baktēriju izplatīšanās ir vēl viena dramatiska ūdens bojājumu sekas.

Plānošanas trūkums un rezignētas atbildes uz problēmām ne tikai met ēnu uz projektu, bet arī iegrieza universitātes budžetu un procesus. Finanšu senators Andreass Dresels vēl nav publicējis konkrētus skaitļus par turpmākajām izmaksām, taču šķiet, ka viņš vairāk nekā jebkad agrāk uzsver nepieciešamību mācīties no šīm nopietnajām kļūdām: "Šāda ēka vairs neatkārtosies," viņš teica.

Plānošanas un izmaksu efektivitātes kritika

Cerību staru varētu radīt Herti School of Governance pētījums, kas parādīja, ka lielāko Vācijas būvniecības projektu izmaksas pieaug vidēji par 73 procentiem. Vēl 51 iesāktā projektā izmaksu pieaugums jau ir 41 procents. Cēloņi ir dažādi: no plānošanas deficīta līdz sliktiem projektu ieteikumiem un kontroles trūkumam. Tas parāda, cik svarīga ir agrīna un labi pamatota plānošana (ARGE Baurecht).

Pieredze ar “Zemes namu” varētu kalpot kā mācība turpmākajiem jaunbūves projektiem. Finanšu iestādes un būvdarbu vadītāji tiek aicināti nodrošināt pastiprinātu kontroli un labāku koordināciju starp iesaistītajiem uzņēmumiem. Šādu sadalījumu sociālās un finansiālās sekas nevajadzētu novērtēt par zemu.

Runājot par tik sarežģītiem būvniecības projektiem, bieži vien ir vajadzīga laba roka, ko Hamburgas pilsēta ir pierādījusi vairāk nekā skaidri. Nedaudz vairāk plānošanas un mazāk improvizācijas varētu nodrošināt šādu projektu panākumus nākotnē.