PETA cīnās pret jenotu medībām: aicinājums dzīvnieku aizsardzībai Kaselē!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

PETA uzsāk pretlūgumrakstu pret jenotu medībām Kaselē, jo zinātnieki atklāj mītus par invazīvo sugu.

Peta startet in Kassel eine Gegen-Petition gegen die Jagd auf Waschbären, während Wissenschaftler Mythen rund um die invasive Art aufdecken.
PETA uzsāk pretlūgumrakstu pret jenotu medībām Kaselē, jo zinātnieki atklāj mītus par invazīvo sugu.

PETA cīnās pret jenotu medībām: aicinājums dzīvnieku aizsardzībai Kaselē!

Kaselē ažiotāžu izraisa asas diskusijas par turpmāko apiešanos ar jenotiem. PETA ir reaģējusi uz diskusiju ar pretpetīciju ar nosaukumu "Kaselē aizliegts nogalināt jenotus", uzsverot problēmas, kas saistītas ar šo dzīvnieku medībām. PETA pārstāve Vivjena Lengemane paziņoja par tiešsaistes petīciju vietnē change.org, kas otrdien jau bija ieguvusi aptuveni 750 atbalstītājus. Turpretim ir vēl viena petīcija, kas iedzīvotāju vidū ir populārāka, ar aptuveni 470 atbalstītājiem un kuru ierosināja Bioloģiskās daudzveidības centrs un pilsoņu iniciatīva Pro Habichtswald. Tas prasa apkarot invazīvās sugas Kaselē. [HNA] ziņo, ka PETA atsaucas uz pētījumiem, kas liecina, ka medības nesamazina jenotu populāciju.

Zinātne arī ir pievērsusi uzmanību debatēm par jenotiem. Frankfurtes Gētes universitātes pētnieki ir atklājuši dažus mītus par dzīvniekiem. Patiesībā jenoti Vācijā ir nekas cits kā nekaitīgi savvaļas dzīvnieki. Tiek lēsts, ka iedzīvotāju skaits ir no 1,6 līdz 2 miljoniem, un tādās pilsētās kā Kasele ir vairāk nekā 100 jenotu uz 100 hektāriem. Dzīvnieki apdraud vietējās sugas, jo tie īpaši apmeklē abinieku un uz zemes ligzdojošo putnu vairošanās vietas. To darot, viņi bieži nogalina vairāk olu sajūgu, nekā viņi faktiski var izmantot, kas paātrina apdraudēto sugu samazināšanos. Nostājas dokumentā zinātnieki arī identificēja deviņus izplatītus mītus par jenotiem, tostarp maldīgo uzskatu, ka medības neietekmē vairošanās ātrumu. [Uni Frankfurt] arī uzsver, ka jenotu kastrāciju būtu gandrīz neiespējami īstenot kā praktisku risinājumu.

Medību grūtības

Hesenes mednieki ir skeptiski par plānotajām jenotu medībām visu gadu. Biologi brīdina, ka vienpusīgas medības, īpaši dzemdējošo mātīšu medības, var palielināt dzimstību. Nannete Velka, veterinārārste un “jenotu speciālistu grupas” vadītāja, atbalsta tādus bioloģiskās kontroles pasākumus kā sterilizācija un kastrācija. Sterilizēti suņu tēviņi, kas paliek dzīvotnē, novērš jaunu jenotu imigrāciju. Tāpēc pašreizējie medību plāni varētu būt neproduktīvi un pat izraisīt populācijas pieaugumu. [Daba un ainava] norāda uz nepieciešamību pārdomāt tradicionālās medību metodes un tā vietā paļauties uz bioloģisko apsaimniekošanu.

Jaunā perspektīva par jenotiem ir izraisījusi gan politiskas, gan publiskas diskusijas. Pēdējo 10 gadu laikā ES ir apstiprinājusi pasākumus invazīvo sugu kontrolei, kas jau ir veiksmīgi īstenoti citās valstīs. Hesē nākamajos trīs gados ir plānots bez maksas uzsākt kastrācijas projektus. Tomēr tas ir pretstatā pieaugošajam to jauno dzīvnieku skaitam, kuriem nepieciešama palīdzība savvaļas dzīvnieku stacijās, kurus vairs nav atļauts izlaist savvaļā, kā rezultātā palielinās nogalināšanas vai nošaušanas gadījumu skaits uz vietas.

Jāskatās, kā situācija attīstīsies un vai dažādos petīciju veidotājus uzklausīs pilsētas vadība. Jenots gadu gaitā ir nostiprinājies kā daļa no Vācijas ainavas, taču tā klātbūtne šeit vairāk nekā 100 gadus rada arī izaicinājumus, kurus nevar ignorēt.