Suche
Mein Konto
Merza plāni par garākām darba dienām: vairākums vāciešu pret to!
Kanclere Merz plāno mainīt darba laika regulējumu Vācijā. Aptaujas liecina par plaši izplatītu noraidījumu. Kādas ir iespējamās sekas?
Merza plāni par garākām darba dienām: vairākums vāciešu pret to!
Vācijā diskusijas par garākām darba stundām izraisa daudz strīdu. Kanclers Frīdrihs Mercs paziņojis par plānu atcelt klasisko astoņu stundu darba dienu un tā vietā ieviest maksimālo nedēļas darba laiku. Taču, pēc Merkura teiktā, lielākā daļa iedzīvotāju šo reformu noraida. Kamēr uzņēmumi un asociācijas atbalsta šo pieeju, arodbiedrības un darbinieki ir skeptiski.
Priekšlikums izstrādāts laikā, kad Vācijas ekonomikai, kas 2024. gadā bija lejupslīde, nepieciešama lielāka elastība un produktivitāte. Merzs uzsver, ka, lai pārvarētu ekonomiskās problēmas, ir nepieciešams “vairāk brīvības, vairāk stimulu uzņemties saistības”. Tāpat izskan aicinājumi atcelt svētku dienu, lai izveidotu papildu darba dienu. Eksperti norāda, ka starptautiskā salīdzinājumā Vācijā vidējais nedēļas darba laiks, neskaitot nepilnas slodzes darbu, ir 40,2 stundas, kas ir nedaudz vairāk nekā ES vidēji 37,1 stunda, liecina Deutschlandfunk.
Iedzīvotāju reakcijas
Aptaujas parāda skaidru priekšstatu: aptuveni 73 procenti darbinieku ir pret ideju par neierobežotu ikdienas darba laiku. Tomēr 33 procenti nepilnas slodzes darbinieku būtu gatavi palielināt nostrādāto stundu skaitu, ja par to būtu paredzēts bonuss. Un 45 procenti pilnas slodzes darbinieku varētu arī iedomāties strādāt virsstundas apmaiņā pret beznodokļu piemaksām. Tas debatēm piešķir papildu nozīmi.
Tomēr Hansa Bēklera fonds brīdina, ka pāreja uz ilgākām darba dienām var ne tikai radīt risku veselībai, bet arī palielināt spiedienu uz ģimenēm. Bažas par darbinieku garīgo veselību nav nepamatotas. Pēdējā desmitgadē garīgās slimības ir palielinājušās par gandrīz 50 procentiem, un daudzi uzņēmumi cīnās, lai piedāvātu atbilstošus stresa pārvaldības pasākumus. Saskaņā ar MediSinn tikai aptuveni 40 procenti uzņēmumu piedāvā atbilstošas programmas.
Darba drošības loma
Svarīga loma šajās debatēs ir Darba drošības un veselības likumam, koncentrējoties uz darbinieku drošību un veselību. Tomēr tikai aptuveni 50 procenti uzņēmumu veic psiholoģiskā riska novērtējumu, lai gan tas ir būtiski visaptverošai darba drošībai. Speciālisti brīdina par neadekvātu pasākumu sekām: nelaimes gadījumi darbā un veselības problēmas rada ne tikai darba kavējumus, bet arī lielas izmaksas uzņēmumiem.
Viena lieta ir skaidra: diskusija par darba laiku un darbinieku veselību mūs satrauks arī turpmāk. Atklāts paliek jautājums, kā var saskaņot nepieciešamos pielāgojumus un darbinieku aizsardzību, neapdraudot “labos laikus” ikdienas darbā.