Itay Chen identificēja: atlikušie ķīlnieki Gazas konfliktā grimst!

Itay Chen identificēja: atlikušie ķīlnieki Gazas konfliktā grimst!

Situācija Tuvajos Austrumos joprojām ir saspringta, jo 2025. gada 5. novembrī Izraēlas armija ziņoja, ka ir atradusi Hamas atdotā ķīlnieka identitāti: Itay Chen. Līdz ar to joprojām trūkstošo ķīlnieku līķu skaits sasniedz septiņus. Čens atradās uz Gazas robežas 2023. gada 7. oktobrī, kad sākās Hamas un tās sabiedroto postošais uzbrukums, kas izraisīja pašreizējo karu. Karavīrs atradās tankā un pēdējo reizi kontaktējās ar saviem vecākiem, pirms viņa liktenis piecus mēnešus nebija skaidrs. Tikai 2024. gada martā Izraēlas armija oficiāli paziņoja par viņa nāvi pēc tam, kad viņš tika nogalināts kaujā un viņa līķis nonāca palestīniešu teritorijā.

Kopš pamiera sākuma 2023. gada 10. oktobrī Hamas ir atbrīvojis pēdējos 20 dzīvos ķīlniekus, kas tika turēti gūstā Gazā kopš 2023. gada 7. oktobra. Šie atbrīvotie ķīlnieki tika nodoti Izraēlai apmaiņā pret gandrīz 2000 palestīniešu ieslodzīto atbrīvošanu. Kopumā 21 no 28 nogalinātajiem ķīlniekiem jau ir atgriezts, un Izraēla turpina darīt visu iespējamo, lai atgūtu joprojām pazudušo līķus.

Hamas loma konfliktā

1987.gadā dibinātais Hamas ir vadījis Gazas joslu kopš 2007.gada un tiek uztverts gan kā militārs, gan politisks spēks. Sākotnēji Izraēla atbalstīja kā pretsvaru PLO, bet kopš nākšanas pie varas tā ir bijusi iesaistīta vairākos konfliktos ar Izraēlu. Pēdējā saasinātā situācija sākās ar slaktiņu 2023. gada 7. oktobrī, kurā gāja bojā gandrīz 1200 izraēliešu un tika nolaupīti aptuveni 250 cilvēki. Šis šausminošais notikums izraisīja Izraēlas armijas masveida militāru reakciju Gazā, kas turpinās līdz šim.

Pēdējos gados Hamas tēls reģionā ir mainījies. Lai gan grupa tiek kritizēta par saviem militārajiem uzbrukumiem, tā nodrošina arī sociālo labklājību, vadot skolas un slimnīcas Gazā. Šie dienesti veicina vietējo atbalstu, taču daudzi apgalvojumi par cilvēktiesību pārkāpumiem, piemēram, civiliedzīvotāju izmantošanu par vairogiem, met ēnu uz viņu politiku.

Pamiers un starptautiskās perspektīvas

Uz šī fona Izraēla un Hamas ir vienojušās par pamieru, kas ir daļa no ASV prezidenta Donalda Trampa visaptverošā Tuvo Austrumu plāna. Šis plāns ietver ne tikai ķīlnieku atbrīvošanu, bet arī humānās palīdzības piegādes palielināšanu un palestīniešu ieslodzīto pakāpenisku atbrīvošanu. CDU pārstāvis Norberts Rotgens pauda optimismu par šī plāna izredzēm, savukārt miera pētniece Klaudija Baumgarte-Okse brīdināja, ka līdz "pozitīvam mieram" vēl ir tālu. Reģionā ir dziļi ievainojumi, kuru dziedināšana prasīs vairākus gadus.

Neskatoties uz pašreizējo pamieru, pašreizējo vienošanos īstenošana joprojām ir neskaidra. Eksperti brīdina, ka daudzi jautājumi paliek neatbildēti un ka Gazas sagrautās infrastruktūras atjaunošana prasīs ilgu laiku. Islāma zinātnieks Saimons Volfgangs Fukss pamierā saskata cerību stariņu, taču arī viņš ir skeptisks par sarunām par visu ķīlnieku atgriešanu un palestīniešu ieslodzīto atbrīvošanu.

Rezumējot, situācijai Gazā un Izraēlā ir gan cilvēciskā, gan ģeopolitiskā dimensija, ko var atrisināt tikai ar ilgtermiņa risinājumiem un uzticēšanos starp iesaistītajām pusēm. Miers vēl ir tālu, taču jebkurš solis ceļā uz dialogu varētu būt svarīgs sākums. Vietējie iedzīvotāji joprojām ir nedrošības slazdā, un cerība uz vardarbības izbeigšanu dzīvo. Lai izveidotu ilgstošu mieru, joprojām ir nepieciešams starptautiskās sabiedrības atbalsts un domāšana.