Getingena paļaujas uz riteņbraukšanu: e-velosipēdu lielceļi un kravas velosipēdi plaukst!
Getingena popularizē riteņbraukšanu, izmantojot inovatīvus projektus un studiju programmas, savukārt federālās iniciatīvas atbalsta kravas velosipēdus.

Getingena paļaujas uz riteņbraukšanu: e-velosipēdu lielceļi un kravas velosipēdi plaukst!
Pēdējos gados Vācijas pilsētās riteņbraukšana ir kļuvusi ievērojami svarīgāka, un tas atspoguļojas ne tikai pieaugošajos velosipēdu pārdošanas rādītājos. Kravas velosipēdi šobrīd kļūst par populārāko transporta veidu pilsētās kā videi draudzīga alternatīva automašīnām. Federālā transporta ministrija ziņo, ka Vācijā aptuveni 2% cilvēku pašlaik izmanto kravas velosipēdu, un potenciāls nebūt nav izsmelts.
Aplūkojot novatoriskus riteņbraukšanas risinājumus, kā ziņo HNA, Dr. Jana-Kīhla satiksmes pārvaldības profesore Vācijā ir izvirzījusi pirmo vietu. Ostfālijas universitāte Zalcgiterā. Viņu uzmanības centrā ir, kā pielāgot infrastruktūru velosipēdistu vajadzībām. Šobrīd Vācijā kopumā ir septiņas profesūras par šo tēmu, kas liecina par pieaugošo interesi par velosipēdiem draudzīgāku mobilitāti.
Inovatīvi projekti un riteņu lēmumi
Veiksmīgs velosipēdistu popularizēšanas piemērs ir pilotprojekts Getingenā, kur tika īstenotas e-velosipēda šosejas. Šie plašie, ar zilo marķējumu iezīmētie maršruti ir ļoti populāri velosipēdistu vidū un pat ir saņēmuši balvas par draudzīgumu velosipēdam. Turklāt tādas iniciatīvas kā Getingenā pieņemtais lēmums par riteņbraukšanu ir vērstas uz turpmāku velosipēdistu drošības un infrastruktūras uzlabošanu.
Lai gan citās pilsētās, piemēram, Hanoverē, riteņbraukšana kļūst arvien politiski nozīmīgāka, Lejassaksijā ir pretrunīgas reakcijas. Dažās pilsētās tiek veicināta kravas velosipēdu iegāde, savukārt pašvaldību finansējuma programmas visā valstī samazinās. Kā norāda Aleksandrs Lucs no “cargobike.jetzt”, negatīvais noskaņojums pret kravas velosipēdiem sociālajos medijos satrauc gan potenciālos lietotājus, gan pašvaldības, kuras ir mazāk ieinteresētas atbalstīt šos ilgtspējīgos transporta veidus.
Kravas velosipēdi: ieskats nākotnē
Arī kravas velosipēdi ir juridiski klasificēti kā velosipēdi, un tāpēc tiem jāatbilst vienādām drošības prasībām. Satiksmes ministrija, veicot grozījumus StVO 2020, ieviesusi speciālu ceļa zīmi kravas velosipēdiem. Pašvaldības kravas velosipēdu tīkla un lietotājam draudzīgu stāvvietu izveidei šobrīd tiek atbalstīti dažādi projekti, tostarp TINK un ALADIN. Piemēram, tādi uzņēmumi kā Fraunhofer IML var meklēt risinājumus, kas atvieglo kravas velosipēdu izmantošanu pilsētas loģistikā.
Papildus finansējumam no federālās un štatu valdības, kravas velosipēdi ir ļoti populāri arī privātajā sektorā, īpaši bērnu pārvadāšanai. Ir daudz iniciatīvu saistībā ar šiem transporta veidiem, lai palielinātu to izmantošanu. Pašreizējās prognozes liecina, ka paku sūtījumi pilsētu teritorijās varētu pieaugt no 3,65 miljardiem 2019. gadā līdz pat 9 miljardiem 2028. gadā – šī attīstība padara kravas velosipēdus vēl svarīgākus par videi draudzīgu risinājumu.
Pieaugošais skaits, kas paredz, ka līdz 2024. gada beigām tiks pārdots vairāk nekā miljons kravas velosipēdu, apstiprina tendenci. Šie transportlīdzekļi, kas bieži ir aprīkoti ar elektrisko pedāļa palīdzību, ir pastāvīgi pieprasīti. Riteņbraukšanas infrastruktūras tālākas attīstības projekti, piemēram, ENTLASTA vai RadLast, varētu dot izšķirošu ieguldījumu pašreizējo problēmu risināšanā, piemēram, neatbilstošas stāvvietu iespējas. Viena lieta ir skaidra: lai ilgtspējīgi veicinātu riteņbraukšanu, pilsētām un kopienām ir jāattīsta atbilstoša infrastruktūra – jo videi draudzīgai mobilitātei ir nepieciešama telpa!