Luvras ielaušanās: divi arestēti – kur ir 88 miljoni eiro?

Luvras ielaušanās: divi arestēti – kur ir 88 miljoni eiro?

Iespaidīga ielaušanās pasaulslavenajā Luvra Parīzē, kas notika 2025. gada 19. oktobrī, atkal uzmanības centrā ir drošības situācija vienā no pasaules nozīmīgākajiem muzejiem. Divi 34 un 39 gadus veci vīrieši, kuri iepriekš bija sodīti par zādzībām, pēc daļējas atzīšanās tika aizturēti 25.oktobrī. Pēc prokurores Loras Beko teiktā, abi atrodas apcietinājumā.

Uzlaušanas laupījums tiek lēsts 88 miljonu eiro apmērā, taču no šīm vērtīgajām rotaslietām joprojām nav ne miņas. Nozagto priekšmetu vidū ir ķeizarienei Eiženijai piederošā diadēma, kurā ir gandrīz 2000 briljantu, un Marijai Luīzei piederoša kaklarota ar 32 smaragdiem un 1138 dimantiem. Beccuau pauž cerību, ka tiks atgrieztas izlaupītās dārglietas, kuras to unikālā rakstura dēļ, visticamāk, netiks pārdotas.

Drošības trūkumi un kritika

Ielaušanās, kas ilga tikai dažas minūtes, liecina, ka drošības pasākumi Luvrā ir steidzami jāpārskata. Nozieguma laikā vainīgie izmantoja kravas automašīnu ar paceļamo platformu, lai iekļūtu muzejā pa balkonu, kamēr viņu līdzdalībnieki gaidīja uz motorolleriem. Pēc laupīšanas nozieguma vietā palika vairākas mantas, tostarp cimdi, instrumenti un radio, kas liecināja par profesionāli izplānotu noziegumu.

Izmeklētāji pieļauj, ka ielaušanā bija iesaistīti kopumā četri vīrieši. Lai gan divi šobrīd atrodas apcietinājumā, aizkulisēs varētu būt vēl vairāk. Eksperti uzsver Luvras drošības trūkumus. Vitrīnas, kurās bija izstādīti kroņa dārgumi, nebija aprīkotas ar signalizāciju. Turklāt trūkst pietiekama personāla, lai nodrošinātu drošības pasākumus, kas jau tika kritizēts iepriekšējos ziņojumos.

Salīdzinājums ar starptautiskajiem drošības standartiem

Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, piemēram, Dāniju un Lielbritāniju, kur kroņa dārgumi tiek glabāti automātiski aizslēdzamos seifos, Luvras drošības stratēģija šķiet novecojusi. Arī Parīzes policijas prefektūra atrodas tikai jūdzes attālumā, taču efektīvu drošības pasākumu trūkums ir izrādījies liktenīgs izlaidums.

Situācija nav jauna: pēdējos gados muzeja ainavu vairākkārt ir satricinājušas iespaidīgas mākslas zādzības, kā pēdējā laikā Drēzdene, Berlīne un Mančinga. Šķiet, ka drošības sistēmas bieži pārvar finansiālos šķēršļus, ko rada to izmaksas. Francijas prezidents Emanuels Makrons jau ir apstiprinājis līdzekļus Luvras modernizācijai, taču pasākumi vēl nav veikti.

Pašreizējie incidenti spoži parāda drošību muzejos, un ir kļuvis aktuāls jautājums par drošības personāla pieejamību un apmācību. Arodbiedrības jau ir norādījušas uz nestabilajiem apstākļiem Luvrā; apstāklis, kas skar gan darbiniekus, gan mākslas cienītājus. Izmeklēšanai turpinoties, atliek noskaidrot, kādas sekas šī ielaušanās atstās uz drošības standartiem muzejos.